Ceturtdienas Zemkopības ministrijas preses konferencē valsts sekretārs pievērsās ministrijas speciālistu un lauksaimnieciskās ražošanas asociāciju pārstāvju šīsnedēļas apspriedei par lauksaimniecības politiku tuvākajos gados.
Ceturtdienas Zemkopības ministrijas preses konferencē valsts sekretārs pievērsās ministrijas speciālistu un lauksaimnieciskās ražošanas asociāciju pārstāvju šīsnedēļas apspriedei par lauksaimniecības politiku tuvākajos gados, lai pēc tam izstrādātu kompaktu pamatprincipu apkopojumu.
Pievēršanās lauksaimniecības programmai notikusi nolūkā, lai lauksaimnieki būtu lietas kursā par valsts politiku un strādātu ar perspektīvu. Pēc vairākiem gadiem spriešana par laukiem bijusi konstruktīva, galvenais uzsvars likts uz pasaules tirgum (nevis centrāltirgum) atbilstošas lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Tās svarīgākie rādītāji ir kvalitāte un pasaules tirgus izmaksām atbilstoša produkcijas pašizmaksa. Pirmā rādītāja nodrošināšanu paredzēts sākt ar kvalitātes departamenta izveidošanu. Krietni sarežģītāk būs ar ražošanas izmaksu atbilstību pasaules līmenim. Šie principi saskaņojami ar katras konkrētās nozares tālāko attīstību, katras pamatnostādnēs iestrādājot pasaules līmenim atbilstošu ražošanas izmaksu «latiņu». Tas – lai zemnieks, piemēram, zinātu, ka piens, kura pašizmaksa sasniedz 12 santīmu par litru, ir attiecīgajam līmenim neatbilstošs. Kopumā gan, kā teica J. Lapše, ražošanas ziņā Latvija no pasaules rādītājiem pārāk neatpaliekot. Vienīgi liellopu gaļas ražošana pie mums reizes divas pārsniedzot pasaules normas.
Par svarīgāko faktoru, lai nodrošinātu pasaules līmenim atbilstošu produkciju, paši pārstāvēto asociāciju lauksaimnieki atzinuši izglītošanu. Šajā sakarā pamatots ir jautājums, vai šobrīd pietiekamā apjomā vispār pieejamas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām. PHARE ietvaros noritējušās mācības atzīstamas par vispārīgām. Iespējams, arī no pašu valsts puses šinī jomā izpalikušas mērķtiecīgākas ievirzes. Arī ārzemju apmeklējumi (tur biežāk bijuši ierēdņi, nevis augstākā ranga speciālisti) nenozīmē, ka viss redzēts. Pārrunātos jautājumus un priekšlikumus apkopot un programmas pamatus izstrādāt paredzēts jau līdz 12. oktobrim. Praktisko realizāciju ievadīšot ar jau minēto ražošanas izmaksu un kvalitātes «latiņas» uzstādīšanu katrā konkrētā nozarē, lai pēc tam apzinātu ražotājus, kas spēj iekļauties pasaules prasību līmenī. Finansiālās aplēses liecina, ka tikai līdzšinējās apsaimniekotās zemes «pievilkšanai» līdz pasaules standartiem vajadzīgi 80 miljonu latu (lai attiecīgi apsaimniekotu visu Latvijas zemi, vajadzīgi 130 miljonu). Maz ticams, ka tādu naudu atvēlētu budžetā, jo valstī tautsaimniecības jautājumi risināmi kompleksi (kaut vai tāpēc, lai augtu to pašu lauksaimniecības preču pirktspēja). Acīmredzot process notiks pakāpeniski, piesaistot kreditorus un izstrādājot projektus, lai ar potenciālajiem aizdevumiem nenotiktu tāpat kā savulaik ar G-24 kredītu. Jāņem arī vērā, ka galvaspilsētas kabinetos spriestais allaž atšķiras no reālās situācijas.
