Šogad rajonā un pilsētā mācību priekšmetu olimpiāžu laiks sakrīt ar lielajām olimpiskajām spēlēm.
Šogad rajonā un pilsētā mācību priekšmetu olimpiāžu laiks sakrīt ar lielajām olimpiskajām spēlēm. Pēc loģikas tam vajadzētu vairot sacensību azartu, stiprināt gribu parādīt savas labākās spējas, taču diemžēl, cik esmu vērojis, notiek pretējais. Proti, beidzamajos gados mācību priekšmetu olimpiāžu dalībnieku skaits samazinās. Patlaban rajonā ir septiņas vidusskolas – Elejas, Kaigu, Kalnciema, Līvbērzes, Ozolnieku, Vircavas, kā arī neklātienes vidusskola. Taču ne vienā vien priekšmetā gadās tā, ka tu atbrauc uz šīm sacensībām, bet no vairākām vidusskolām neviens konkurents nav ieradies. Matemātika, fizika, ķīmija varētu būt grūtāki priekšmeti, ar augstāku uzdrīkstēšanās slieksni, taču arī angļu valodā, ekonomikā – augstskolās visplašāk studētajās specialitātēs – ļoti pietrūkst kolēģu, kas gribētu parādīt savas labākās spējas.
Negribētu domāt, ka daudzi būtu aizrāvušies ar televīzijas seriālu skatīšanos vai vēl kaitīgākām atkarībām, jo tad, kad rajona Padome organizē vēstures un ģeogrāfijas zināšanu konkursu «Iepazīsim pasauli», dalībnieku piesakās krietni vairāk (šogad bijām pat 78). Lieta tā, ka šajā sacensībā vairāk nekā desmit labāko rezultātu sasniedzēji balvā saņem ekskursiju uz ārzemēm. Pērn tas bija uz Ungāriju, šogad – uz Somiju. Priekšmetu olimpiādēm tādas pievilcības trūkst. Varbūt šajā virzienā vajadzētu padomāt. Pats gan augstāk vērtēju prieku, ko dod veiksmīgs sacensību rezultāts. Piemēram, šogad esmu piedalījies četrās rajona olimpiādēs, taču no skolotājiem bija piedāvājumi startēt vēl trijās (autors ir ieguvis rajonā pirmo vietu ekonomikā, angļu valodā, otro – ģeogrāfijā un ceturto – matemātikā – red.). Diemžēl skolā un jauniešu organizācijā «Kovārnis» veicamo pienākumu dēļ no šīs sacensības vajadzēja atteikties.
Piebilstot par lielo olimpiādi Soltleiksitijā, kuras televīzijas tiešraidēm jāveltī arī agrās rīta stundas, protams, gribētos, ka Latvijai tiktu kāda augstāka vieta, varbūt pat medaļa. Tomēr, objektīvi vērtējot, mēs vēl neesam tam gatavi. Taču tur, kur mūsu izredzes būtu vislabākās, diemžēl no lielvalstu puses tiek radītas situācijas, kad augsta rezultāta sasniegšana tiek apgrūtināta. Manuprāt, nav nejaušība ne Sanda Prūša dopinga skandāls, ne arī NHL attieksme pret mūsu labākajiem hokejistiem. Kā rāda igauņu piemērs, varam cerēt, ka labākais mums vēl ir priekšā.
