Ansamblis «Latvian Voices» no Pasaules koru olimpiādes atgriezies ar čempionu titulu. Arī Zane Stafecka, ko jelgavnieki pazīst kā kora «Zemgale» galveno diriģenti.
Uldis VeilandsSeptembrī, kad Jelgavas aģentūras «Kultūra» jauktais koris «Zemgale» pēc neilgas vasaras atpūtas sāks jauno sezonu, apritēs divi gadi, kopš tā mākslinieciskās vadītājas amatā stājusies jaunā un talantīgā (Latvijas Mūzikas akadēmijas kordiriģentu klase absolvēta 2011. gada maijā) Zane Stafecka. Bet, kamēr «Zemgale» krāj spēkus atbildīgajai lielo Dziesmu svētku sezonai, Zane paguvusi kļūt par olimpisko čempioni. Tiesa, ne Londonā, kur pašreiz pulcējušies planētas izcilākie sportisti, bet Sinsinati (ASV), kur jūlijā medaļas dalīja planētas labākie kori. Vokālais ansamblis «Latvian Voices», kur kopš dibināšanas dzied arī Z.Stafecka, no Pasaules koru olimpiādes atgriezies ar sieviešu kamerkoru kategorijā nopelnītām zelta medaļām.– Pasaules koru olimpiāde – tas ir tas pats pasākums, kuram 2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, jānotiek Latvijā?Tieši tā, nākamā koru olimpiāde 2014. gadā paredzēta Latvijā. Tāpēc arī mūsu panākums ASV bija tik svarīgs un pašā laikā. Pirms mums Pasaules koru olimpiādē Ķīnā 2006. gadā bija uzvarējis «Kamēr…». Šogad vairākas pirmās vietas savās kategorijās nopelnīja Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris «Sōla».– «Kamēr…» un «Sōla» ir kori, bet ansamblī «Latvian Voices» ir septiņas dziedātājas. Kā skaidrot jūsu nokļūšanu tieši koru olimpiādē?«Latvian Voices» brauca uz ASV, lai līdzdarbotos Rīgas stendā, prezentētu to koru olimpiādi, kas notiks pie mums pēc diviem gadiem. Mūsu uzdevums bija reprezentēt Latvijas vārdu dažādās pieņemšanās un līdzīgos pasākumos. Bet, tā kā atbilda attiecīgie parametri, organizatori piedāvāja – sak, varbūt startēsiet arī konkursā sieviešu kamerkoru kategorijā? Nu, un startējām…Kaut arī uz ASV nācās posties visai lielā steigā, jo pēc sākotnējās ieceres Latviju tur vajadzēja pārstāvēt grupai «Framest», bet viņi, kā zināms, deva priekšroku «Jaunajam vilnim». Mēs par nākamo braucienu uzzinājām tikai maijā.Bet kāpēc uz šādiem parādes pasākumiem parasti aicina grupas, nevis korus, iemesls pavisam prozaisks – veselu kori aizvest uz Ameriku sanāk dārgāk.– Tev nešķiet dīvaini, ka «Framest» Amerikas vietā izvēlējās «Jauno vilni»?Manuprāt, viss sakārtojās tieši tā, kā vajadzīgs. «Framest» kā džeza ansamblis šajā gadījumā būtu mazāk piemērots. «Latvian Voices» repertuāra lielākā daļa balstīta uz latviešu tautas mūziku, un attiecīgajā brīdī un vietā tieši mūsu latviskums iederējās vislabāk. – Pieļauju, ka liela daļa lasītāju lieliski informēti par vokālo grupu «Cosmos», nu «uz viļņa» parādījies «Framest», bet par «Latvian Voices» būs dzirdējis ne katrs. Tu biji klāt pie pašiem pirmsākumiem?Stāsts sākās 2009. gada ziemā. Bija nepieciešamas septiņas meitenes Svētās Lūcijas dienas dievkalpojumam Hamburgā. Tā kā tā ir skandināvu tradīcija, parasti šai lomai izvēlas zviedrietes. Gadījās tā, ka iepriekšējā gadā attiecīgās zviedru dāmas neesot bijušas labā līmenī, un mēs, septiņas latviešu meitenes, sapulcējāmies tieši šim vienam konkrētajam projektam.Izdevās atstāt labu iespaidu, jo menedžeru grupa Vācijā izteica piedāvājumu sadarbību turpināt. Domāju, ka galvenais nopelns ir mūsu veiksmīgajam repertuāram: latviešu tautas dziesmas kopā ar akadēmisko mūziku, reizē saglabājot arī zināmu popmūzikas ievirzi. Gala rezultātā veidojas visai unikāls sakausējums, kas nav raksturīgs nevienai citai grupai.Aranžējumus veidojam pašas, galvenokārt mūsu grupas līdere (koru olimpiādē viņa «figurēja» kā diriģente, lai gan speciālas diriģentes mums nemaz nav) Laura Jēkabsone, arī Nora Vītiņa. Es pati pagaidām esmu aranžējusi vienu Ziemassvētku dziesmu – «Mazais bundzinieks».– Jūs taču cita citu pazināt arī pirms minētā Lūciju projekta?Mēs visas septiņas vienā laikā mācījāmies Latvijas Mūzikas akadēmijā. Faktiski pirmā sanākšana bija gana smieklīga – tā notika kafejnīcā «Pusbalsī» turpat Mūzikas akadēmijas ēkā. Tur sēdēja Andra Blumberga, kas bija informēta par šo projektu un kurai steidzami vajadzēja savākt vēl sešas dziedātājas. Tā nu sanāca, ka arī es tur gadījos un iekļuvu šajā septiņniekā. Sākumā to uztvērām tikai kā labu «haltūriņu», un nenāca pat prātā, ka viss izvērtīsies par tik nopietnu pasākumu.– Vēl trīs dziedātājas neesam nosaukuši…Vēl ir Karīna Kaminska un Laura Leontjeva, bet Elīna Šmukste koru olimpiādes laikā ar «Framest» dziedāja «Jaunajā vilnī». Tā ka dažviet, laikam tieši norakstot no mūsu mājas lapas, ieviesusies kļūda – Sinsinati septītā dziedātāja bija nevis Elīna, bet Laura Polence.– Kā tad tika izcīnīts pats lielais panākums?Amerikā bijām tik ļoti aizņemtas ar visām prezentācijas lietām, ka neiznāca laika pat pavērot savas konkurentes konkursā. Mēs piedalījāmies augstākajā – tā saucamajā čempionu klasē (vēl bija atklātā klase), kurā pielaida tikai kolektīvus, kam jau ir kādi starptautiski panākumi. (Pērn Grācā, Austrijā, konkursā «Vokal Total» ansamblis «Latvian Voices» izcīnīja uzvaru klasiskās mūzikas kategorijā un sudraba diplomu populārajā mūzikā, savukārt šā gada aprīlī uzvarēja starptautiskajā «a cappella» konkursā Vācijas pilsētā Leipcigā – red.)Sākām ar tautas dziesmu «Rūtoj, saule» Noras Vītiņas apdarē, turpinājām ar Baha Do minora prelūdiju. No romantisma mūzikas izpildījām krievu komponista Cēzara Kiī «Mirdzošās zvaigznes», bet noslēdzām ar grupas «Cosmos» kompozīciju «Vindo», protams, pārlikumā mūsu balsīm.Mūsu kategorijā tiešie konkurenti izrādījās kori no Ķīnas, kur ir pavisam citas muzicēšanas tradīcijas. Iespējams, kontrasti šoreiz nāca mums par labu. Bet žūrijā bija daudzi pasaulē pazīstami vārdi, un paša festivāla patrons – pazīstamais dāņu izcelsmes komponists Mortens Lauridsens, pašreiz viena no lielākajām autoritātēm pasaules kormūzikā.– Nākamā «Latvian Voices» uzstāšanās augustā Rīgas svētkos, septembrī jādodas uz Hamburgu. Un tad brauciens sekos braucienam. Vai pietiks laika arī Jelgavas korim «Zemgale»?Līdzīgas problēmas ir visām «Latvian Voices» dalībniecēm, jo Mūzikas akadēmijā esam mācījušās kordiriģēšanu un praktiski katra no mums vada kādu kori vai ansambli. Sākot ar septembri, eju prom no visiem citiem darbiem un darbiņiem, kas man līdz šim bijuši, paliek tikai «Zemgale». Un «Latvian Voices», protams.Esmu daudz domājusi par šo tēmu, un, tā kā nākamais ir Dziesmu svētku gads, ļoti gribas to aizvadīt kopā ar «Zemgali», ar kuru izdevusies tik lieliska iepriekšējā sezona, kora piecdesmitgadi ieskaitot. Pavasarī biju aizvedusi kori uz Alūksnes pusi. Mums bija ļoti emocionāls koncerts Apekalna baznīcā, kas ir augstākais dievnams Latvijā virs jūras līmeņa. Teikšu atklāti, tur man bija doma pie ugunskura korim pateikt, ka šķiramies.– Tāpat kā pirms pāris gadiem pateica iepriekšējais «Zemgales» vadītājs Aigars Meri?Jā, tāda iecere bija. Bet tomēr noklusēju, jo sapratu, cik ļoti svarīga man ir diriģēšana un «Zemgale». Pa šīm dienām ar kori tā satuvinājāmies, ka nolēmu vismaz līdz Dziesmu svētkiem mēģināt abas lietas – gan kori, gan «Latvian Voices» – savienot. Ja spēšu, protams. Decembris lai būtu kā tāds atskaites rādītājs.
