Kurš gan neatceras to smārdu, kas pludoja virtuvē, kad saulespuķu eļļā tika cepts viss pēc kārtas – kotletes, zivis, pankūkas… Izvēles nebija. Taču tagad, ieejot veikalā, var apjukt no dažādu piedāvāto eļļu daudzveidības. Kura labāka?
Kurš gan neatceras to smārdu, kas pludoja virtuvē, kad saulespuķu eļļā tika cepts viss pēc kārtas – kotletes, zivis, pankūkas… Izvēles nebija. Taču tagad, ieejot veikalā, var apjukt no dažādu piedāvāto eļļu daudzveidības. Kura labāka?
Gandrīz vai uz katras plastmasas pudeles ir norādīts, ka tā ir pilnīgi dabiska, nesatur holesterīnu un lietojama praktiski visur. Arī cenu starpība par vienu vai otru eļļu var sasniegt vairākus latus.
Bez taukiem nevar
100 gramos eļļas ir 98 g tauku un ap 900 kilokaloriju (1 grams tauku satur 9 kilokalorijas). Slaidās līnijas ievērotāji cenšas no taukiem izvairīties, taču organismam bez tiem neiztikt. Tam ir nepieciešami dažādi tauki vai, precīzāk, taukskābes – piesātinātās, nepiesātinātās, ko var iedalīt polinepiesātinātajās un mononepiesātinātajās.
Nepiesātinātās taukskābes bagātīgi satur augu eļļas. Tās ļoti vajadzīgas organismam, jo veicina vitamīnu uzsūkšanos organismā. Mononepiesātinātās taukskābes ir svarīgas aterosklerozes profilaksei – tās stiprina asinsvadu sieniņas, asinis tiek padarītas šķidrākas, un mazinās trombu veidošanās iespēja. Polinepiesātinātās taukskābes nostiprina imūnsistēmu. Nepiesātinātās taukskābes piedalās šūnu membrānu veidošanā.
Klasisks mononepiesātināto taukskābju avots ir olīveļļa, bet polinepiesātināto – rapšu un saulespuķu eļļa.
Pēc vajadzības
Veikalu plauktos neizteiksmīgās rafinētās un nerafinētās saulespuķu eļļas pudeles aizstājušas citas. Visizplatītākās un lētākās parasti ir pildītas plastmasas traukos, un uzraksts vēsta, ka tā ir simtprocentīga augu eļļa. Taču, kādu augu, parasti nav norādīts. Cena – sākot no 40 santīmiem.
Plastmasas pudelēs un metāla kārbās tiek pildītas arī saulespuķu, rapšu, sojas un citas eļļas. Nopērkami arī vairāku eļļu maisījumi. Piemēram, lētākajai augu eļļai pievieno olīvu.
Ikdienas lietošanai katrs var izvēlēties sev piemērotāko gan garšas, gan cenas ziņā. Un tā pati daudz pieminētā nerafinētā saulespuķu eļļa dažos ēdienos ļoti labi iederas.
Ārpus konkurences
Neapstrīdami, ka olīveļļa ir populārākā un labākā. Piemēram, grieķu un itāļu tautu virtuves bez tās nav iedomājamas.
Olīveļļa nav lēta, jo, lai iegūtu litru augstākās kvalitātes eļļas, jāizspiež pieci kilogrami olīvu, bet no viena olīvkoka gadā vidēji var iegūt apmēram divdesmit kilogramu olīvu.
Katrai olīvu šķirnei ir savs gatavības laiks, un tās lasa ar rokām, jo arī kokā tās nenogatavojas vienlaikus. Ja eļļu spiež no pārāk zaļām olīvām, eļļa būs rūgtāka, bet pārgatavojušās ogas darīs to pliekanāku. Parasti eļļu nespiež no zemē nokritušām olīvām, jo tajās jau var būt sācies rūgšanas process.
Vislabākā un visdārgākā eļļa ir tā, kura rodas pirmajā presēšanas reizē. Šo eļļu parasti izmanto kā mērci salātos un ēdienos, kur nav vajadzīga karsēšana augstā temperatūrā.
Visslavenākās ir Itālijā ražotās olīveļļas. Labākajai no tām uz etiķetes ir uzraksts «Ekstra Virgin». Nākamā pēc kvalitātes būs «Soprafino Virgin», tad «Fine Virgin» un visbeidzot – «Virgin».
Slavenas ir arī Spānijā, Portugālē, Grieķijā un Kalifornijā spiestās eļļas.
Aromātiskās eļļas
Kad ikdienas cepšanai eļļa ir nopirkta, bet gribas kaut ko gardēžiem piemērotu, arī Jelgavas veikalu plauktos var meklēt dažādas aromātiskās eļļas, kuras ir piemērotas mērču un marināžu gatavošanai. Šīs eļļas nemaksā lēti, bet tās ir nopērkamas arī pavisam mazās pudelītēs.
Riekstu aromāts būs sezama, grauzdētu lazdu riekstu, valriekstu un zemesriekstu eļļām. Tās labi «piestāv» svaigu dārzeņu salātiem. Bet valriekstu un zemesriekstu eļļa der, cepot pankūkas un maizītes, arī citur konditorejā. Tā kā eļļa ir dārga, ar to var papildināt lētāku cepamo eļļu.
Bazilika, ķiploku un piecu piparu eļļa papildina salātu mērces, un tām nav jāpievieno vēl kādas garšvielas. Ķiploku eļļā var cept tradicionālos rupjmaizes grauzdiņus, tad maizīte nebūs speciāli jāierīvē ar ķiploku.
Piecu piparu asās eļļas pamatā ir rapšu eļļa, kurai pievienoti Meksikas sarkanie čilli pipari un dabīgie piparu aromāti. To var lietot kā papildu sastāvdaļu salātu mērcēm, zupām, gaļas mērcēm, makaronu ēdieniem. Šo eļļu vislabāk pievienot cepšanas beigās, lai sasniegtu aromātiskāku rezultātu.
—
Franču eļļas etiķa mērce
2 daļas eļļas, 1 daļa etiķa, pēc garšas – sāls, pipari, sakapāti zaļumi.
Mērces sastāvdaļas rūpīgi saputo.
Klasiskā majonēze
Lai pagatavotu 1 glāzi majonēzes, vajag: 2 olu dzeltenumus, 1 glāzi olīvu vai augu eļļas, 2 ēdamkarotes citronu sulas, sāls pēc garšas.
Bļodā ar apaļu dibenu kuļ olu dzeltenumus un 1/4 tējkarotes sāls. Turpina putot, pa pilienam pievienojot eļļu. Jāraugās, lai iepriekšējais eļļas piliens būtu sajaucies ar olu un nepeldētu pa virsu. Kad lielākā daļa eļļas ieputota, mērce būs bieza. Tai pievieno karoti citronu sulas, kas mērci sašķidrinās. Tad pievieno atlikušo eļļu un beigās citronu sulu. Majonēzei var pievienot pēc vēlēšanās dažādas garšvielas un sakapātus zaļumus.
