Daudzi lasītāji noteikti vēl atceras veco labo padomju komēdiju par operāciju «i», Šuriku un viņa piedzīvojumiem.
Daudzi lasītāji noteikti vēl atceras veco labo padomju komēdiju par operāciju “i”, Šuriku un viņa piedzīvojumiem. Vienā no filmas novelēm “Pārinieks” galvenajam varonim Šurikam jātiek galā ar Alekseja Smirnova tēloto huligānu, kas par nekārtību izraisīšanu autobusā “ielikts uz piecpadsmit “sutkām””. Tolaik, ja tev piesprieda administratīvo arestu, piespiedu sabiedriskie darbi bija obligāts papildu priekšnosacījums. Šajā gadījumā Šurikam kā strādniekam jaunceltnē bija “jāuzrauga” darbos nosūtītais “pāraudzināmais” aktiera Smirnova varonis. Piedzīvojumi kā jau komēdijā bija gana smieklīgi, tomēr pašlaik gan svarīgāk atcerēties administratīvā soda piemērošanu, toreiz to sauca citādi – labošanas darbi. Lietas būtību gan tas nemaina. Bija piemērots princips – izdarīji antisociālu darbu, sabiedrībai atdari ar savu veikumu tās labā. Kaut vai slaukot ielas un vācot sniegu.
Šonedēļ Saeima izskatīšanai deputātu komisijās nodeva grozījumus administratīvo pārkāpumu likumā, kurus sagatavojusi apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK). Tie paredz minēto, bet labi aizmirsto soda mēru. Paredzēts, ka līdzās soda naudai un arestam tiesa kā sodīšanas mehānismu varēs piemērot piespiedu darbu. Turklāt tiesai būs jānosaka, cik stundu sodītajam jānostrādā. Kāpēc grozījumus sagatavoja tieši TB/LNNK, domājams, jāskata arī ar zināmu politisku zemtekstu. Ja pret skolu reformu nesankcionēto mītiņu un piketu organizētājus līdz šim varēja sodīt tikai ar naudas sodu vai arestēt, turpmāk nav izslēgts, ka viņi būs spiesti veikt arī sabiedriski derīgus darbiņus. Var uzskatīt, ka piedāvātais soda mērs būs efektīgāks par līdzšinējo, ja ar naudas sodu, piemēram, sodīja arī nestrādājošas personas, kam nav regulāru ienākumu avota. Bieži vien arī arests šādām personām izrādījās nepietiekami efektīvs soda mērs. Turklāt par viņa uzturēšanos aresta telpās jāmaksā visai sabiedrībai.
Daudzviet Rietumu valstīs, kas pie mums tiek slavētas kā cilvēktiesību paraugi, tiesas piespriestie sabiedriskie darbi netiek uztverti kā personas tiesību ierobežojums. ASV sabiedriskos darbus kā soda un audzināšanas paņēmienu piemēro visai plaši, īpaši tas attiecas uz neapzinīgu autovadītāju sodīšanu. Turklāt stundu skaits, kas jānostrādā, piemēram, mazgājot grīdas slimnīcā, ir mērāms simtos. Visbiežāk sods jāatstrādā slimnīcu nodaļās, kurās tiek ārstēti autokatastrofu upuri. Tas nozīmē, ka autovadītājs, kas vairākkārt jau sodīts par ātruma pārsniegšanu vai braukšanu dzērumā, pāris mēnešu katru dienu, vismaz trīs četras stundas darbojoties ar birsti un lupatu, var vērot savas nesaprātīgās uzvedības iespējamās sekas. Piespiedu darbus neviens nemēģina ignorēt vai padarīt pa roku galam. Viens, divi, un tiesa piespriedīs jau pilnīgi reālu cietumsodu. Ne velti laiku pa laikam varam lasīt, ka kādai kinozvaigznei vai dziedātājam tiesa piespriedusi sabiedriskos darbus. Kā jau minēts, viņi tos dara bez īpašas kurnēšanas.
Vienīgi tiesas līdz šim iecietīgi raudzījušās uz turīgu vai sabiedrībā populāru cilvēku sodīšanu. Domājams, no sabiedrības un paša sodāmā audzinošā viedokļa ziņa, ka kāds visai populārs aktieris, dziedātājs vai politiķis par atļautā ātruma pārsniegšanu, piemēram, simts stundu tagad nostrādās slimnīcas traumatoloģijas nodaļā, būs daudz audzinošāk nekā tiesas piespriestie pārdesmit latu.
