Pagājušo sestdien notikušajā «TB»/LNNK domes sēdē partijas vadība nonāca pie kaut kur jau dzirdētas atklāsmes: vienot, nevis šķelt.
Pagājušo sestdien notikušajā «TB»/LNNK domes sēdē partijas vadība nonāca pie kaut kur jau dzirdētas atklāsmes: vienot, nevis šķelt. «Tēvzemiešu» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs sēdē formulēja «TB»/LNNK uzdevumu – ar morāles politiku turēties pretim spēka politikai, ko it kā piekopj abi pārējie valdošās koalīcijas partneri. A.Požarnovs publiskoja arī savu pieļāvumu par to, ka valdības lēmums par Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību saistīts ar «Ave Lat Grupas» (tagad – «New Tehnology and Business Development Corporation») interesēm un pievēršanos informācijas tehnoloģijām. Kultūras ministrei Kārinai Pētersonei it kā būšot «jāizsit» 80 miljonu latu liels pasūtījums «Ave Lat Grupai». Ar savdabīgu vēstījumu par oranžo zilonīti, ar ko tika domāta Tautas partija (TP), un tā satelītu «Latvijas ceļu» («LC»), kas esot zaudējis savu identitāti, uzstājās ekonomikas ministrs Vladimirs Makarovs. Savukārt identitāti zaudējošo ceļinieku priekšēdētājs Andrejs Panteļējevs ir aicinājis premjeru Andri Šķēli paņemt stingri savās rokās koalīcijas stūri, citādi – koalīcija izirs.
Nenoliedzami, lielākā «tēvzemiešu» «sāpe» pašlaik ir Privatizācijas aģentūras (PA) ģenerāldirektora krēslā joprojām sēdošais Jānis Naglis. Domājams, «TB»/LNNK domes sēdes kuluāros tieši J.Naglis bija visvairāk aprunātā persona. «Tēvzemiešiem» smagi jāatzīst, ka juridiski un ekonomiski patlaban nav iemeslu PA vadītāja darba termiņa beigšanai. Viņiem grūti atzīt arī to, ka likumdošanas aktu pārzināšanā «TB»/LNNK speciālisti nav izrādījušies tik erudīti kā tieslietu ministrs Valdis Birkavs, kuram, starp citu, tas pats A.Požarnovs ieteica atkāpties no ieņemamā amata nedēļu ilgā Valda Birkava badastreika dēļ. Šķiet, «tēvzemiešiem» ir pārāk īsa atmiņa, ja jau viņi nespēj atcerēties šādas tieslietu ministra rīcības motīvus.
Te arī derētu atgādināt A.Požarnova piesaukto «TB»/LNNK morāles politiku. Jājautā – kur tā bija, kad VDK darbonis Jānis Ādamsons vāca atbalsta parakstus saviem provokatīvajiem paziņojumiem?
Atcerēsimies, starp viņa nosauktajiem uzvārdiem nebija atrodams neviens «tēvzemietis». Izskatās, ka «TB»/LNNK ar šīs provokācijas palīdzību cerēja izdarīt spiedienu uz Andra Šķēles vadīto valdību, lai kārtējo reizi izbīdītu savas tikai un vienīgi ekonomiskās intereses. Tomēr tas nenotika. Pagājušajā nedēļā pilnīgi izgāzās ekonomikas ministra Vladimira Makarova mēģinājums nomainīt PA vadītāju J.Nagli ar savu kandidātu Edgaru Jansonu, kura iecelšanu šajā amatā «Latvenergo», «Latvijas kuģniecības» un «Lattelekom» privatizācijas priekšvakarā nevar vērtēt nopietni. Kad neizdevās šī «spožā iecere», «TB»/LNNK aktīvisti koncentrēja visu savu intelektuālo potenciālu un izstrādāja sīku viltībiņu – anulēt paraksta tiesības J.Naglim. Taču arī šie plāni teju, teju draud izgāzties to nepietiekamās juridiskās pamatotības dēļ.
Gūt var ņemot, gūt var dodot. «Tēvzemieši» izvēlas ņemšanu un privatizācijas politizāciju. Taču viņi paliek valdībā, jo algebru atšķirībā no jurisdikcijas prot labāk un viņiem acīmredzot ir izdevies izkalkulēt, ka, ņemot talkā Jauno partiju, valdošā koalīcija varētu «atteikties no viņu pakalpojumiem». Nonākot opozīcijā, «tēvzemiešiem» reitingi kristos. Tie attālinātos arī no aktīvas dalības privatizācijā; grūtāk klātos dažādu nacionālo valūtu kolekcionāriem, tāpēc diez cik naski «TB»/LNNK neplēšas opozīcijā nokļūt. To nevajadzētu aizmirst viņu koalīcijas partneriem, jo bieži «tēvzemiešu» aktivitātes satur politiskā blefa elementus.
Arī otram koalīcijas partnerim «LC» nepieciešams izvērtēt savu nostāju. A.Panteļējeva minētais aicinājums premjeram paņem ciešāk rokās koalīcijas stūri nerod loģisku izskaidrojumu. Pirmkārt, koalīcijas līgums paredz partneru līdzvērtīgu un solidāru atbildību. Otrkārt, A.Šķēlem adresēti pārmetumi par viņa autoritāro darba stilu pārāk bieži izskanēja laikā, kad viņš pirmo reizi bija valdības vadītājs, vēl bez savas partijas, tāpēc nebūtu politiski tālredzīgi šos pārmetumus saņemt atkal. Taču patlaban tie jādzird par gluži pretējo – «stingrās rokas» trūkumu. Tādējādi rodas šaubas par «ceļinieku» vēlamo valdības darbības principu demokrātiskumu.
Savukārt A.Požarnova pieņēmumi par «Ave Lat Grupas» biznesa nozaru maiņu sakarā ar Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecību bez pierādījumiem ir tikai kārtējā bauma, ne vairāk, ne mazāk. Dokumentāli neargumentēti Latvijas politiskās elites izteikumi neliecina par augstu politisko kultūru, un šādu neskaidru mājienu tradīciju vajadzētu atmest. Citādi jāsāk domāt, ka «tēvzemieši» ir pārņēmuši J.Ādamsona darba metodes.
