Ko darīt laukos drūmā, pelēkā, vējainā un lietainā februāra pēcpusdienā? Var, protams, ievīstīties ciešāk siltā segā un pavadīt dienu mājās pie televizora vai datora. Taču, izrādās, var arī citādi. ““Kapiņu stāsti” – izglītojoši izzinoša trasīte brīvā dabā pie Zaļenieku baznīcas” – vēstīja pasākuma pieteikums Jelgavas novada aktivitāšu centru februāra pasākumu plānā. Izklausījās gana intriģējoši.
“Mūsdienās ir vērtīgi būt lepnam par novadu, no kura nāc,” uzrunājot pasākuma dalībniekus, uzsvēra viens no tā rīkotājiem rīdzinieks Arnolds Brūders. “Kapiņu stāstus” rīkoja Zaļenieku aktivitāšu centrs sadarbībā ar Arnoldu. Viņam gan ir zināma saistība ar Zaļeniekiem – Zaļenieku kapos apglabāti viņa vecāki, bet pašam šeit esot vasaras māja.
Atklāj, ka zina pārāk maz
A.Brūders zinājis, ka Zaļenieku kapos guldīti ievērojami cilvēki, piemēram, literāts, publicists un valodnieks Stērstu Andrejs un citi, taču viņš zinājis tikai dažus. Jautājis vietējiem iedzīvotājiem, bet arī viņi neko vairāk nav varējuši pateikt. Tad Arnoldam radās entuziasms un vēlme noskaidrot ko vairāk, un viņš sāka pētīt.
Pagājušajā rudenī izpētījis, ka Zaļenieku kapos apglabāti vairāki Lāčplēša ordeņa kavalieri. Ar informāciju palīdzējusi arī pagasta novadpētniece Zaļās evaņģēliski luteriskās draudzes sekretāre Arita Liepiņa. Apvienojot vēsturisko informāciju ar orientēšanās elementiem, radusies ideja par “Kapiņu stāstiem”. Arnoldam tā likusies interesanta lieta, jēgpilns pasākums, kurā ir gan kultūrvēsture un garīgums, gan fiziskas aktivitātes.
“Sadarbība ar Arnoldu mums sākās 2018. gada rudenī, kad viņš Zaļenieku aktivitāšu centrā ieradās uz pasākumu par rudens dabas veltēm un konservēšanu un piedāvāja kaut ko noorganizēt kopīgi, jo viņa darba pieredze ir ar to saistīta. Tā mums tapa orientēšanās pasākums pa Zaļenieku (Zaļās) muižas pils pagrabiem “Muižas nakts sarga apgaita”. Nolēmām kaut ko līdzīgu rīkot katru gadu,” stāsta Zaļenieku aktivitāšu centra vadītāja Rasma Kutkovska.
Sacenšas septiņas komandas
Noliktajā laikā Zaļenieku baznīcā bija sapulcējušās septiņas komandas – trīs jauniešu un trīs Zaļenieku iedzīvotāju, kā arī viena ar Jelgavas novada pašvaldības Labklājības pārvaldes speciālistēm. Katra komanda saņēma trīs kapu karti – veco, vidējo un jauno kapu –, kā arī vienu lapu ar apbedīto cilvēku vārdiem un uzvārdiem, bet otru – ar viņu dzīvesstāstiem. Dalībnieku uzdevums bija kapos apglabātajiem piemeklēt īsto dzīvesstāstu, turklāt tas jāizdara pusstundas laikā. Uzvarēs tā komanda, kura atradīs visvairāk. Pavisam Zaļenieku kapos uz kopiņām bija izvietoti 23 kontrolpunkti, kas atzīmēti ar zaļi krāsotām burciņām.
Panāku puišu komandu un vaicāju par pasākumā piedzīvotajām izjūtām. “Interesanti, neierasti. Parasti jau kapos neviens neko nerīko,” teic Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas audzēknis Andris Marcinkevičs. Piedalīties šajā pasākumā puišiem ieteicis Svētes un Zaļenieku pagasta jaunatnes lietu koordinators Jānis Zariņš. Arī Jānis ir ieradies un startē kopā ar puišiem, apstiprinot, ka visi uzrunātie jaunieši sākumā izrādījuši izbrīnu par tik neierastu orientēšanās vietu – kapiem.
Kā informē R.Kutkovska, pirmo un otro vietu izcīnīja Zaļenieku pagasta senioru komandas. Pirmajai komandai izdevies atminēt visus 23 dzīvesstāstus. Savukārt trešajā vietā – jauniešu meiteņu komanda. Noslēgumā visi dalībnieki saņēma pateicības rakstus par piedalīšanos un nelielas balviņas, kas darinātas aktivitāšu centrā, – svecītes un linu lavandas maisiņus sirds formā. Bija sarūpēts arī neliels cienasts ar centrā ceptiem pīrāgiem, un pie tējas un kafijas tases izvērtās diskusijas. “Kapiņu stāstu” dalībnieku vērtējums – interesants pasākums.
“Mūsu senioru komanda zināja 13 cilvēku dzīvesstāstus. Varēja pabrīnīties, kādi cilvēki, ar kādu vēsturi atdusas mūsu kapos. Domāju, būtu par viņiem jāizzina kas vairāk. Ļoti vērtīgs pasākums,” atzīst Zaļenieku pensionāru vadītāja Helēna Saukāne.Ir doma paplašināt robežas
“Jaunieši aizrāvās, jo viņiem patika pasākuma sportiskais gars. Manuprāt, liels pluss ir tas, ka paaudzes satikās, jo parasti jauniešiem ir savas aktivitātes, bet pensionāriem – savas. Man pašai arī bija interesanti iepazīt Zaļenieku vēsturi. Nospriedām, ka šādus pasākumus vajadzētu rīkot divas reizes gadā. Protams, tematika mainīsies, un nākamais varētu būt kvests (izlaušanās spēle).
Iespējams, drīz mūsu aktivitātes pārsniegs pagasta robežas, jo, tā kā Svētes pagastā nav sava aktivitāšu centra, Svētes seniori vēlas sadarboties ar Zaļenieku senioriem. Pirmā abu pagastu senioru tikšanās paredzēta 6. martā,” stāsta R.Kutkovska. Pasākuma beigās visi dalībnieki klausījās mācītāja Guntara Lūsīša uzrunu un ērģeļmūziku.
