LLU aulā svinīgajā Konventa sēdē piektdien notika profesores Irinas Pilveres inaugurācijas ceremonija, kurā jaunā rektore deva svinīgo solījumu un tika simboliski iesvētīta rektora amatā. I.Pilvere savus amata pienākumus pilda jau no 1. jūlija.
Uz inaugurāciju bija atbraukuši arī valdības pārstāvji – Ministru prezidente Laimdota Straujuma, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, ar nokavēšanos ieradās ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Pasākumu kuplināja daudzi sveicēji gan no Latvijas mācību iestādēm un pētniecības institūtiem, gan augstskolām no citām valstīm – Igaunijas, Lietuvas un Polijas.
Inaugurācija – jauna tradīcija
Senāta priekšsēdis Imants Liepa pauda pārliecību, ka pilnīgi visi līdzšinējie LLU rektori, strādājot attiecīgajos ideoloģiskajos rāmīšos, strādājuši pēc labākās sirdsapziņas, lai «mūsu universitāte būtu labāka nekā vakar un rīt būtu labāka nekā šodien». Jaunā rektore pirmajos trīs darba mēnešos ar savu komandu jau pārliecinoši pierādījusi, ka esošie resursi tiek maksimāli izmantoti. Taču Liepas kungs uzskata, ka ļoti sasāpējis valstisks jautājums ir «arvien sliktāk sagatavoti jaunie studenti, kas izpaužas kā ābeces patiesību nezināšana, atradinātība strādāt, un tas uzliek augstskolai pienākumu aizpildīt robus». Par šo problēmu sūdzoties visas augstākās mācību iestādes.
I.Liepa pauda arī to, ka LLU vajadzētu mēģināt vairāk ietekmēt augstākās izglītības politiku. To, ka atrasts vislabākais kandidāts rektora postenim, apliecināja ne tikai sirmais Senāta priekšsēdis.
Inaugurācijas laikā Senāta un Konventa priekšsēži jaunajai rektorei uzlika rektora ķēdi, kas ir simbolisks apliecinājums viņai piešķirtajai varai, un lūdza teikt svinīgo solījumu, kādu, stājoties amatā, devuši arī iepriekšējie divi rektori Pēteris Bušmanis un Juris Skujāns (inaugurācijas ceremonija LLU iedibināta 2002. gadā).
Uzņēmības pietiek
Ministru prezidente L.Straujuma pauda prieku šajā amatā pēc tik gariem gadiem redzēt sievieti (I.Pilvere ir 16. LLU rektore un tikai otrā sieviete), taču Straujumas kundze nekavējās norādīt, ka no augstskolas visi gaida grūtas atbildes, piemēram, kādēļ Nīderlandē no hektāra spēj iegūt četras reizes lielāku ražu nekā Latvijā. Ministru prezidente nākotni saskata bioekonomikai. L.Straujuma atzina, ka I.Pilveri pazīst jau sen un ka uzņēmības viņai pietiek.
I.Pilvere savā uzrunā īpaši kavējās pie augstskolas «dižās pagātnes» – kā pirms 151 gada tā izauga no Rīgas Politehniskā institūta. Vairākkārt tika citēts Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis, jo patiesi arī šodien mums ir vajadzīgi nenopērkami cilvēki, un nav svarīgi, cik stāvu ir tavam namam, bet gan tam garam, kas ir namā. Rektore arīdzan uzskata, ka, lai attīstītos, universitātei vajadzīgi sapņi, lai LLU arvien vairāk pulcētu mācīties un mācīt gribošus cilvēkus. Vajadzība palielināt studentu skaitu tika atgādināta vairākkārt. I.Pilvere uzsvēra, ka «mēs esam daudz vairāk, nekā daudzi par mums domā». «Es esmu pārliecināta, ka jaunās LLU stratēģijas veidošanas procesā mēs spēsim definēt šo sapni, pēc desmit gadiem par mums domātu labāk, nekā mēs patiesībā būsim.» Viņasprāt, valsts attīstība lielā mērā atkarīga no bioekonomikas attīstības – tostarp būs jānodrošina dabas resursu prātīga izmantošana.
Izrādās, pēckara gados vien augstskolai bijuši 53 tūkstoši absolventu, un jaunā rektore nevilcinājās nosaukt daudzos pazīstamos un sekmīgos iestāžu vadītājus un uzņēmējus Latvijā un ārvalstīs. Saraksts tiešām iespaidīgs, un interesanti, ka šābrīža Jelgavas pilsētas, novada, kā arī Zemkopības ministrijas vadītāji arī reiz apgaismojušies Jelgavas pilī. Pie vairākiem iepriekšējiem rektoriem stažējusies arī pati I.Pilvere.
Pieskaras arī problēmām
Apsveikumu sadaļā zemkopības ministrs J.Dūklavs atzina, ka arī viņam ļoti tīk jau izskanējusī doma virzīties līdzi laikam. Toties ekonomikas ministra V.Dombrovska apsveikums vairāk izklausījās pēc drūmas lekcijas par daudzajām valstiskām kļūdām pēdējo divdesmit gadu laikā, no kurām lielākā esot starp valsti un uzņēmējiem uzceltā siena. Viņš arī atgādināja savus nopelnus bioekonomikas attīstībā, vēl būdams izglītības ministrs, kad ar LLU pārstāvjiem notikušas grūtas sarunas.
Savukārt Jelgavas galva Andris Rāviņš uzsvēra to, cik nedalāma ir Jelgava un LLU – gluži kā viena vārdkopa. Viņš turpināja aizskarto tēmu par vājo kontingentu, kas nāk no vidusskolām, piebilstot, ka varbūt arī pati LLU ir mazliet vainīga, jo kas gan cits pilsētā strādā, ja ne daudzie LLU absolventi, kas arī kā vecāki audzina mūsu jaunatni. J.Dūklavam pilsētas mērs novēlēja, lai Dievs un tauta ir tik gudra, ka ievēl viņu vēlreiz – cerībā, ka zemkopības ministrs kā Jelgavas pils saimnieks padomās arī par tās laika zoba saēsto ārpusi.
Viesus iepriecināja LLU kopkoris un deju kolektīva «Kalve» priekšnesums. Pēc svinīgā pasākuma sanākušie varēja vērot LLU mācību centra «Mušķi» zirgu figurālās jāšanas priekšnesumu Jelgavas pils pagalmā. ◆
