Jelgavas kultūras namā 9. novembrī viesosies Daugavpils teātra krievu trupa, kas, regulāri iepazīstinot jelgavniekus ar saviem jauniestudējumiem, mūsu pilsētā ieguvusi noturīgu cienītāju loku.
Jelgavas kultūras namā 9. novembrī viesosies Daugavpils teātra krievu trupa, kas, regulāri iepazīstinot jelgavniekus ar saviem jauniestudējumiem, mūsu pilsētā ieguvusi noturīgu cienītāju loku. Šoreiz viņi atvedīs pagājušajā sezonā tapušus darbus – pasaku izrādi “Spēlējam Īkstīti” un drāmu “Visas manas cerības” (pēc M.Gorkija lugas “Vasa Žeļeznova” motīviem).
Abi pagājušosezon tapušie tika nominēti sezonas Latvijas profesionālās teātra mākslas sasniegumu apbalvošanas ceremonijai “Spēlmaņu nakts”. Tūlīt pēc viesizrādēm Jelgavā šos darbus redzēsim Latvijas labāko izrāžu parādē jeb “Spēlmaņu nakts dekādē 2004” Rīgā.
Vispirms – pulksten 13 – teātris rādīs “Īkstīti”, ko pēc Hansa Kristiana Andersena slavenā darba motīviem dramatizējusi un Daugavpils teātra krievu trupā iestudējusi režisore Diāna Romanoviča. “Šajā izrādē labi zināmās pasakas varoņi iegūst pavisam jaunas rakstura iezīmes, jo pasaka taču turpina dzīvot ikreiz, kad to stāsta no jauna,” par iestudējumu saka tā režisore. Daugavpiliešu “Īkstītes” notikumi sākas tā: Ļika tikko saņēmusi Īkstītes lomu skolas izrādē, bet, uzzinot noslēpumu, kuru māmiņa līdz šim baidījusies viņai atklāt, meitene aizbēg no mājām un nokļūst… pasakā… Tās krāšņo kostīmu un scenogrāfijas autore Ineta Auzāne izvirzīta Teātra balvai nominācijā “Spilgtākā debija teātrī”.
“Klasika, laba klasika vienmēr pati prasās pēc iestudēšanas,” bijušais rīdzinieks, tagad Krievijā dzīvojošais Semjons Losevs saka par savu viesrežisora darbu Daugavpils teātrī “Visas manas cerības”, ko varēs noskatīties otrdien pulksten 19. M.Gorkija lugā “Vasa Žeļeznova”, pēc kuras motīviem izrāde veidota, pašu režisoru visvairāk uzrunājis tas, kā caur stāstu par kādas krievu dzimtas centieniem paglābties no finansiāla sabrukuma “kā caur daudzšķautņainu kristālu var redzēt visas zemes stāvokli kopumā”. S.Losevs cer, ka arī skatītāji ir noilgojušies pēc īstas krievu klasikas, un ar smaidu piebilst, ka sižeta pavērsienu un notikumu sarežģījumu ziņā izrāde neatpaliekot no meksikāņu seriāliem. “Visas manas cerības” ir drāma, taču – “drāma ar humoru”.
