Sestdien, 26. septembrī, Tērvetē notika Miķeļdienas sporta svētki, kas bija tikpat interesanti un iniciatīvas pilni kā to organizators – Tērvetes rehabilitācijas centra direktors Miķelis Gediņš.
Sestdien, 26. septembrī, Tērvetē notika Miķeļdienas sporta svētki, kas bija
tikpat interesanti un iniciatīvas pilni kā to organizators – Tērvetes rehabilitācijas centra direktors Miķelis Gediņš.
Miķeļdienas sporta svētku laikā jāgarlaikojas nebija nedz maziem, nedz lieliem. Svētki tika atklāti ar mešanas sacensībām. Šeit bija jāmet viss, kas vien bija kaut nedaudz metams. Vispirms dalībniekiem bija jāatmin, kurš no 10 dažādajiem minerālūdeņiem ieliets glāzē. Pēc tam mešanas sacensībās bija jāmet lielie zvejnieku gumijas zābaki, portfelis, pildbumba un visbeidzot mērķī bija jātrāpa ar rokas un basketbola bumbām. Vērtēta tika arī dalībnieku precizitāte un veiklība šautriņu mešanā.
Šajās sacensībās sieviešu grupā bija divas uzvarētājas Inga Aļhimoviča un Ausma Kamendere. Vīru grupā labākais metējs izrādījās Aigars Roblis, bet bērnu grupā uzvaru izcīnīja Ingars Dude. Ģimeņu grupā spēcīgākā bija komanda «Zīles (Ozoli)». Zem šī interesantā nosaukuma slēpās tētis Guntars, mamma Dzintra, bērni Rolands, Elgars un Kaspars Stūres. Kā dēls šajā ģimenē esot arī Edgars Pinkovskis, kas Stūrēm palīdzēja izcīnīt godpilno 1. vietu.
Tūlīt pēc mešanas sacensībās uz startu devās skrējēji. Viņiem bija jāveic skriešanas distance, kurā bija arī orientēšanās elementi.
Taču jāatzīst, ka lielāko interesi izpelnījās autoorientēšanās. Kā pastāstīja pats svētku organizators Miķelis Gediņš, šī esot bijusi otrā reize visā pasaulē, kad notika autoorientēšanās. Speciāli šīm sacensībām rūpīgi tika iztīrīti meža celiņi un stigas. Šeit bija pieteikušās vairāk nekā 20 komandas ar dažādām automašīnām. Šajās sacensībās izšķirošais nebija automašīnas ātrums, bet gan vadītāja veiklība un leģendas lasītāja precizitāte. Mašīnas startēja viena pēc otras ar vienas minūtes intervālu. Sākotnēji bija jābrauc pa marķētu trasi, kartē atzīmējot kontrolpunktu atrašanās vietas. Tad trīs kontrolpunkti bija jāapmeklē tāpat kā parastajās orientēšanās sacensībās, kur sportistiem ir jāvadās tikai pēc kartes, bet distances noslēgumā bija jābrauc, vadoties pēc kartē iezīmētas līnijas. Komandai vajadzēja pierakstīt ceļā redzēto kontrolpunktu numurus. Kontrolpunkti bija izlikti arī uz nepareizajiem celiņiem, taču par katru šādu «nepareizo» kontrolpunktu komandai nāca klāt soda minūtes.
Pēc finiša visi dalībnieki bija vairāk vai mazāk apmierināti: pat tās automašīnas vadītājs, kas no distances atgriezās bez «skursteņa» (izpūtēja), neizteica nekādas pretenzijas. Šajās sacensībās savu meistarību pārbaudīja arī «Zemgales Ziņu» komanda, kuras sastāvā bija meistarīgs šoferis Māris Mežotnis. Ne mazāk meistarīgi karti lasīja un ceļu stāstīja Māris Bolšteins, bet aktīva līdzbraucēja bija arī Zane Auziņa, kas sacensību laikā vērīgi lūkojās pēc kontrolpunktiem. Rezultātā «Ziņas» izcīnīja godpilno otro vietu, bet veiklākais šajās sacensībās izrādījās Aivars Mazprecinieks, kas distanci veica 32,26 minūšu laikā.
