«Schenker» līgas nacionālā čempionāta ceturtajā finālspēlē savās mājās Ozolnieku Sporta namā «Biolars-Olaine/Ozolnieki» ar 3:1 pārspēja «Lāse-R/Rīga» vienību, līdz ar to gūstot trešo panākumu sērijā līdz trim uzvarām un nopelnot Latvijas čempionāta zelta medaļas.
Iepriekš «ozīši» bija piekāpušies «Lāsei» gan abās «Schenker» līgas pamatturnīra spēlēs, gan «bronzas» finālā, gan arī Latvijas kausa izcīņas finālā, taču revanšs sezonas noslēgumā izdevās pārliecinošs.Parāda raksturuPirmajā setā mājinieki bija pārliecinoši līderi (8:6, 16:10, 20:15), un «Lāse» līdz tā beigām iespēja savākt vien 19 punktu. Otrajā gan «ozīši» apstājās pie 16 punktiem, un arī trešā seta sākums darīja bažīgu komandas galveno treneri Juriju Deveiku, kas pēc 0:3 jau pieprasīja pirmo pusminūtes pārtraukumu. Situācija tomēr neuzlabojās – vairāki «ozīšu» uzbrukumi atdūrās pretinieku blokā, un drīz vien jau tablo rādīja 2:8. Tomēr šajā finālsērijā mūsējie ne reizi vien bija pierādījuši, ka spēj saņemties kļūmīgā brīdī, un izdarīja to arī šoreiz. Kad rezultāts jau bija 9:12, savējos uz pusminūtes sarunu aicināja «Lāses» treneris Raimonds Vilde. Taču tā nedeva gaidīto – drīz vien pretinieks jau bija panākts un mājinieki turpināja uzvaras gājienu. Pašā galotnē gan vēl izvērtās sīvs cīniņš, bet noslēgumā 26:24 «ozīšu» labā. Ceturtajā setā mūsējie vairs neizlaida vadības grožus ne uz brīdi, un līdz ar 25. punktu («Lāsei» 20) līdzjutēji cēlās kājās, lai uzgavilētu 2010. gada Latvijas čempioniem.Visvairāk punktu «Biolars-Olaine/Ozolnieki» komandā pēdējā finālspēlē guva Andrejs Jamrovskis (20), pa 14 Romana Sauša un Rolanda Ozoliņa kontā, 12 Raimondam Vilmanim. Ne tikai punktos mērāmu ieguldījumu kopīgajā panākumā neapšaubāmi devuši arī pārējie pamatsastāva spēlētāji – Ivo Baranovskis, Pēteris Aukmanis, Ingars Ivanovs –, tāpat līderiem uz brīdi atelpu ļāvušie rezervisti Mārcis Jirgensons, Didzis Sloka, Jevgēņijs Vjatkins.Apgāž prognozes«Ozīšu» sniegumu sezonas gaitā ietekmēja vairāki faktori – kluba finansiālās problēmas, pamatsastāva spēlētāju Andreja Baburova un Aivara Siļutina aiziešana, Andreja Jamrovska un Raimonda Vilmaņa traumas. Bet pirms Latvijas čempionāta finālsērijas iepriekšējās neveiksmes acīmredzot bija izdevies pārvērst spītā. Pretēji lietpratēju prognozēm, ka «ozīšiem», iespējams, varētu būt priekšroka mājas zālē, kur komanda ikdienā trenējas, divas no uzvarām tika gūtas TV kameru priekšā Rīgā. Savukārt pēdējā mačā vīri pierādīja, ka var atspēlēties arī šķietami bezcerīgā situācijā.«Visgrūtākā situācija bija trešajā setā – 8:2 pretinieka labā. Taču puiši sāka cīņu par katru bumbu, un spēli izlīdzinājām. Šodien labi nospēlējām aizsardzībā un padevās spēcīgās serves, kas svarīgi arī taktiskā ziņā, lai apgrūtinātu pretiniekam uzbrukuma veidošanu,» pēc mača sacīja komandas galvenais treneris J.Deveikus.Spēlētāji ar aplausiem teica paldies līdzjutējiem, kas atbalstījuši komandu visas sezonas garumā. Bet abpusēji priecīgs medaļu pasniegšanas brīdis šoreiz gāja secen, jo čempionu godalgas visās līgās tiks dalītas Latvijas Volejbola federācijas organizētā sezonas noslēguma pasākumā aprīļa beigās. KomentārsAndrejs Jamrovskis, Ozolnieku komandā 11. sezonu «Finālsērijā, izņemot otro spēli, visa komanda nospēlēja godam. Pieredzējušo uzdevums bija rādīt labu piemēru jaunajiem, to arī centāmies darīt. Tāpat arī jaunie centās, cik spēja, jo īpašs prieks par Pētera Aukmaņa izaugsmi. Kāpēc iepriekš «Lāsi» nevinnējām? Grūti pateikt. Laikam jau finālsērijai tomēr ir cita garša. Šoreiz vairāk uzvaru sanāca Rīgā, taču mājas spēlēs savu līdzjutēju priekšā vienmēr esam gribējuši parādīt to labāko. Pēdējā mača trešajā setā tieši ar līdzjutēju atbalstu panācām neizšķirtu, pēc tam jau uzvara bija vairāk tehnisks uzdevums.
