Balti nosmērējušies meistari rosās Ānes bērnudārza «Saulīte» telpās, Domes deputāti apstiprina kārtējo pabalstu piešķiršanu ģimenēm, kuru bērnus pašvaldība nevar nodrošināt ar dārziņu, augoša vidusskola un mūzikas skola – tās ir demogrāfiskā pieauguma zīmes Ozolniekos, kas, attīstoties jauno dzīvojamo māju rajoniem, kļuvuši bērniem bagātāki.
«Galvenais, ka bērnudārzā ir silts,» teic trīs bērnu māmiņa Ānes iedzīvotāja Irina Grode. Viņa esot pilnībā apmierināta, gan ar bērnudārza pedagogiem, gan ar tā mājvietu pašā ciema centrā. Šogad vien «Saulītē» veikti remontdarbi par vairāk nekā simts tūkstošiem latu. Par ārvalstu finansējumu nosiltinātas sienas, par pašvaldības līdzekļiem izbūvēti četru grupu rotaļu laukumi, un patlaban tiek remontētas telpas vēl vienai grupiņai, kas tiks atvērta ap Jauno gadu. «Patlaban novadā 50 latu pabalstu saņem 41 ģimene, jo viņu bērniem trūkst vietas pirmsskolas izglītības iestādēs. Atverot sesto grupu ar divdesmit bērniem «Saulītē», mēs vismaz daļai šo ģimeņu spēsim palīdzēt,» stāsta novada izpilddirektors Pēteris Veļeckis. «Saulītes» vadītāja Lidija Pildegoviča lepojas ar savas iestādes skolotājām. No desmit pedagoģēm četras ir maģistres, bet septiņas decembrī būs pabeigušas ES finansēto kvalifikācijas celšanas programmu. Turklāt «Saulītē» ir unikāla plašā apkārtnē ar to, ka tajā ir ne tikai latviešu, bet arī mazākumtautību grupas, kurās bērniem tiek mācīti krievu valodas pamati. Patlaban no 104 «Saulītes» audzēkņiem no Ozolniekiem brauc trīs.Pēc jaunās grupiņas atvēršanas «tālbraucēju» solās būt vairāk. Bērnudārzs ar 160 vietām Ānē tika uzbūvēts 1981. gadā, kad tur izauga ķieģeļu rūpnīcas ciemats. No 1995. līdz 2006. gadam tajā atradās Teteles sākumskola, kurā bija pat 123 audzēkņi. Kad, sarūkot skolēnu skaitam, to pievienoja Teteles pamatskolai, kļuva tukšāks. Taču mūsdienās, Ozolniekiem augot, aug arī «Saulīte» un citas novada pirmsskolas izglītības iestādes.Ozolnieku novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Ārija Lakmute teic, ka līdz 10. novembrim novadā bija reģistrēti 92 jaundzimušie un 60 aizsaulē aizgājušie. Ja aizgājējiem pieskaita klāt 75 mirušos sociālās aprūpes centrā «Zemgales» 75, kopējā bilance sanāk negatīva. Taču «Zemgalē» pārsvarā dzīvo citu pašvaldību agrākie iedzīvotāji – rīdzinieki, jelgavnieki pat liepājnieki –, tādēļ to iekļaušana novada demogrāfiskajos rādītājos ir visai nosacīta. Salīdzinot ar pērno gadu, kad Ozolnieku un Cenu pagastā piedzima 97, bet Sidrabenes pagastā – 20 bērni, šogad brēkulīšu kopējais skaits droši vien būšot mazāks. Toties šogad samazinājusies iedzīvotāju mirstība, tādēļ demogrāfiskais pieaugums saglabājas.
