Tautsaimnieks Uldis Ainārs ir izveidojis partijas «Vienotība» vēlēšanu listi Ozolnieku novadā. Iepriekšējās vēlēšanās viņš kandidēja no Zemnieku savienības, bet palika aiz svītras. Savukārt tie, kuri toreiz tika ievēlēti no «Vienotības», šo partiju ir pametuši. Tādējādi U.Ainārs redz iespēju vēlēšanu programmu sākt no «baltas lapas». Daudzu vēlētāju apziņā gluži «balta lapa» gan nesanāk, jo jaunais novada «Vienotības» līderis neviļus tiek salīdzināts ar tēvu, ilggadējo Ozolnieku pagasta un novada priekšstāvi Māri Aināru.
– Kāpēc jums šoreiz ar Zemnieku savienību nav pa ceļam? Šī partija vēl aizvien ir novadā valdošā, savulaik tās sarakstā balotējās jūsu tēvs…
Mums, kas esam apvienojušies “Vienotības” sarakstā, tomēr atšķiras vīzija par novada attīstību. Gribētu to pārdomātāku, ar skaidru rīcības plānu nākamajiem četriem vai pat desmit gadiem. Iedzīvotājiem ir jāzina, kad būs atrisināts bērnudārzu rindu jautājums, nodrošināts kvalitatīvs dzeramais ūdens, kļūs pieejams sabiedriskais transports tiem, kas, piemēram, dzīvo Garozā, bet strādā Jelgavā. Pārvaldei ir jākļūst efektīvākai.
– Māra Aināra vadīšanas laikā bija, piemēram, vīzija par to, ka Ozolnieku novadā ir jāsiltina daudzdzīvokļu mājas. Lielā mērā tas ir izdevies.
Siltināšana ir pareiza lieta, taču līdz šim Ozolnieku novadā tā varēja un turpmāk var tikt īstenota veiksmīgāk. To redzam vairākām renovētajām mājām samazinātajos atbalsta maksājumos no ES, ko piešķir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Mūsu ģimene, piemēram, dzīvo vienā no pēdējām līdz šim renovētajām mājām, kurai bēniņi nosiltināti zem caura jumta. Mūsu mājā atbalsta maksājums tika samazināts gandrīz par 18 tūkstošiem eiro. Kļūdas tiks labotas par dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem.
– Kāpēc balotējaties no «Vienotības»? Tā jums ir atzīstama arī nacionālās politikas mērogā?
Tā šobrīd Ozolnieku novadā ir iespēja sākt no «baltas lapas» jeb strādāt pie jaunas programmas. «Vienotības» agrākie deputāti Mārtiņš Prīsis un Dina Tauriņa ir nomainījuši partijas. Atsevišķas «Vienotības» idejas man simpatizē. Tāda, piemēram, ir izglītības ministra Kārļa Šadurska ierosme par skolu reorganizāciju, par optimāla skolu tīkla izstrādāšanu. Mums vajadzētu paskatīties, kā būtu izdevīgāk investēt skolēnu izglītībā.
– No citu novadu pieredzes var teikt, ka tie ir smagi jautājumi un nepopulāri lēmumi, ja kādā no mazajām skolām tiek mazināts klašu komplekts vai veiktas citas izmaiņas.
Šos smagos jautājums mūsu novadā neviens neuzdrošināsies cilāt. Vispirms jābūt valstiskam izvērtējumam un tad arī piedāvājumam, ko apspriest. Domāju, novadā nedaudz tiek apdalīta Ozolnieku vidusskola, kas pēc principa «nauda seko skolēnam» «piepelna» klāt mazajām skolām. Taču Ozolnieku vidusskolai pašai vajag vairāk līdzekļu attīstībai, lai tā var sekmīgāk konkurēt ar skolām Jelgavā. Tas, ka Ozolnieku vidusskolas skolotājai, kura nav vietējā, pašvaldība var piedāvāt dzīvesvietu vienīgi sporta kompleksa viesnīcā, manuprāt, nav pieņemami.
– Jums ir citāds skatījums uz novada finanšu politiku?
Ar piesardzību izturos pret kredītiem personiskajā dzīvē, kā arī uzskatu, ka pašvaldībai nepieciešams rūpīgi izvērtēt prioritātes un piebremzēt kredītu ņemšanu. Pēdējā pusgada laikā domnieki divas reizes ir pieņēmuši lēmumu par aizdevumiem pusmiljona un gandrīz miljona eiro apmērā.
– Pašvaldībām likums nosaka kredītsaistību griestus. Domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis “Ziņām” atzina, ka Ozolnieku novadā tie vēl ne tuvu nav sasniegti. Vai tad pašvaldībai būtu jādzīvo bez kredītiem?
Ja mēs ieguldām naudu, kur tā nākotnē var dot ieguvumu, protams, kredīts ir jāņem. Taču man trūkst pārliecības, ka tas tā notiek. Man, piemēram, nav skaidrs, kāpēc kavējas sociālās aprūpes centra «Zemgale» C korpusa renovācija, kas ir plānota par paša aprūpes centra iekrāto naudu.
– Skolēnu un bērnudārza audzēkņu brīvpusdienas pašvaldībai gadā izmaksā 465 tūkstošus eiro. Varbūt patiesībā Ozolnieku novadam tas nav pa spēkam?
Domāju, brīvpusdienu piešķiršanas lēmums nav atceļams, taču ir jāatzīst, ka tas tika pieņemts, neveicot pietiekamu analīzi. Brīvpusdienām vajadzētu būt valstiska mēroga pasākumam. Ar ko bērns trūcīgajā kādā novadā ir sliktāks par bērnu Jūrmalā vai Ozolniekos, kur pašvaldība ir samaksājusi par brīvpusdienām? Te jau parādās citi motīvi. Jaunietim tiek pateikts: iesi Ozolnieku vidusskolā – dabūsi pusdienas par brīvu; brauksi mācīties uz Spīdolas vai pat Rīgas Valsts 1. ģimnāziju – par pusdienām maksāsi pats. Domāju, mēs varētu rosināt valdību pieņemt lēmumu par valsts apmaksātām pusdienām visiem bērniem.
– Saistībā ar veco ļaužu aizstāvību “Vienotības” saraksts ir īpašs ar to, ka tajā iekļauts arī kāds sociālās aprūpes centra “Zemgale” klients. Tomēr grūti iedomāties, kā šāds deputāts varētu cītīgi strādāt ar domes dokumentiem, tikties ar vēlētājiem, atbildīgi balsot… Varbūt pareizāk būtu Ozolniekos veidot veco ļaužu konsultatīvo padomi, kuru jauni un darbaspējīgi deputāti periodiski uzklausītu.
Satversmē ir noteiktas tiesības jebkuram tikt ievēlētam. Saeimā vienīgi ir vecuma limits – 21 gads, bet pašvaldībā – pilngadība jeb 18 gadu. Man likās svarīgi, lai vēlēšanu listē būtu pārstāvēts arī aprūpes centrs, kurā dzīvo vairāk nekā trīssimt cilvēku. Deputāta kandidātu Igoru Vinokurovu pazīstu gadus piecus. Viņš ir ļoti stingra rakstura cilvēks. Jūrnieks. Pēc lidmašīnas avārijas 1969. gadā pie Liepājas viņš zaudēja kājas, taču atgriezās uz kuģa, kur strādāja par radistu. Protams, mēs esam arī par to, ka jārosina būt sabiedriski aktīvākiem arī citiem pensionāriem. Pēc 70 pilnvērtīga dzīve nebeidzas.
– Ilgāku laiku “karstais kartupelis” ir Rubeņu un Akmens ceļa atjaunošana Raubēnos, kam arī tagad tiek ņemts kredīts. Bedrainais ceļš bojā uzņēmumu prestižu klientu acīs. No otras puses, Raubēnos dzīvojamo māju nav, bet strādā tur galvenokārt jelgavnieki.
Šajā ziņā piekrītu tagadējā novada domes priekšsēdētāja Pētera Veļecka komandai – bez uzņēmējiem nebūs attīstības ne Jelgavā, ne Ozolniekos.
– Un kur vēl jūsu uzskati atšķiras?
Domāju, nav pietiekami izvērtēta nepieciešamība Ozolniekos veidot Rīgas un Skolas ielas apļveida krustojumu (pie tautas nama). Skaidrs, ka jārīkojas tā, lai uzlabotu satiksmes drošību. Bet vai aplis ir vienīgais veids, kā to izdarīt? Iespējams pietiktu ar vienu vai diviem luksoforiem, kas jau samazinātu Ozolniekos caurbraucēju straumi, un tie labāk izvēlētos apvedceļu. Pēc pašreizējā plāna tiks uzstādīti gan luksofori, gan arī izbūvēts aplis, kas traucēs gājējiem, lai pa Rīgas ielu nokļūtu Aizupēs.
“Vienotība” rosina pamatiedzīvotājiem draudzīgāku nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību. 2016. gadā tika piešķirtas atlaides iebraucēju īpašumiem. Ja vien tie savā īpašumā Ozolnieku novadā ir deklarējušies, tad veselus divus gadus maksā desmit reizes mazāk nekā pamatiedzīvotāji. Mēs piedāvājam ieviest tādu kārtību, kāda tā ir Carnikavas novadā. Tur ir noteikts paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām mājām, kur neviens nav deklarējies. Carnikavā tas ir devis ievērojamu deklarēto iedzīvotāju pieaugumu. Plānojam pārskatīt piedāvāto nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu klāstu, lai vairāk iegūtu pastāvīgie novada iedzīvotāji, īpaši seniori.
Jāizvērtē, kā ir notikusi un kā turpmāk notiek daudzdzīvokļu māju renovācija. Ozolniekos komunālo maksājumu sarakstā ir tāda aile kā renovācijas pakalpojuma uzturēšana. Neviens nevar īsti izskaidrot, par ko mūsu ģimene mēnesī maksā vairāk nekā divus eiro.
Novadā iepirkums varētu tik izsludināts uz bērnu pieskatīšanas pakalpojumu. Citādi ģimenēm, kurām nevar nodrošināt vietu pašvaldības bērnudārzā, tiek maksāta kompensācija par privāto dārziņu. Tā Ozolnieku novada nauda aizplūst uz Rīgu vai Jelgavu, taču varētu palikt pašiem.
– Viens ir vērot pašvaldībā notiekošo, dot gudrus padomus, iestāties par pārdomātākiem lēmumiem, bet cita lieta pašvaldību vadīt. Jūs to varat?
Esmu studējis vadībzinības un strādāju par departamenta vadītāju Centrālajā statistikas pārvaldē. “Vienotībai” ir deputātu kandidāti ar vadības prasmēm.
