Jelgava, protams, nav Bostona, nedz arī Londona vai Parīze, kuru maratonos piedalās desmitiem tūkstošu dalībnieku, taču arī pie mums notiek šis skrējiens un arī pie mums ir iespēja vērot pasaulē slavenu sportistu sniegumu.
Jelgava, protams, nav Bostona, nedz arī Londona vai Parīze, kuru maratonos piedalās desmitiem tūkstošu dalībnieku, taču arī pie mums notiek šis skrējiens un arī pie mums ir iespēja vērot pasaulē slavenu sportistu sniegumu.
Sestdien risinājās 16. Ozolnieku maratons. Lai arī tika cerēts, ka pieteiksies vismaz 60 dalībnieku, uz starta līnijas stājās tikai 31 skrējējs. Taču pat šajā ļoti mazajā pulciņā varēja sastapt šā sporta veida «milžus», piemēram, Georgu Jermolājevu, kas nesen uzvarēja Ņujorkā notikušajā 1000 jūdžu skrējienā, uzstādot jaunu šīs distances rekordu, – trasē pavadot tikai 12 diennaktis, 1 stundu, 25 minūtes un 47 sekundes (par 19 stundām labots paša iepriekšējais sasniegums). Ir vērts pieminēt arī pasaules čempionu ultratriatlonā (vecuma grupā virs četrdesmit) no Daugavpils Viktoru Grigorjevu, kā arī pirms divām nedeļām notikušā Tautas maratona uzvarētāju Nadeždu Kaftazkinu un piektās vietas ieguvēju Normundu Fedotovski.
Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem (ledus un aukstums), precīzi 11.30 sportisti devās trasē, lai veiktu 42 km 195 m garo distanci. Jau no pirmajiem metriem varēja nojaust, ka galvenā cīņa norisināsies starp Andi Pāži no sporta kluba «Ozolnieki» un Normundu Fedotovski («Aizputes ceļinieks»). Tā arī notika. Līdz piektajam aplim stabilā vadībā atradās Fedotovskis, bet jau sestajā, kā viņš pats vēlāk izteiksies, «man neizturēja kājas» un vadību pārņēma Andis Pāže, ar katru mirkli vairāk atraujoties no saviem sekotājiem. «Konkurenti vienkārši nolūza.Skrēju savu spēku robežās. Grūti jau bija – slidens ceļš. Ar savu sniegumu esmu apmierināts,» tā Andis Pāže. Un kā nu ne, ja savu tuvāko sekotāju, to pašu nelaimīgo Fedotovski, Andis apsteidza gandrīz par septiņām minūtēm. Turpretim jaunais un daudzsološais policists Artjoms Akifjevs (sportists mācās Policijas akadēmijā) tik tikko nenoķēra pieredzējušo Fedotovski, atpaliekot no viņa tikai 17 sekundes. Viktors Grigorjevs («Biznesa Drošība») no Daugavpils distanci beidza ceturtais (savā vecuma grupā pirmais).
Pēc sacensību aktīvās daļas gan sportisti, gan tiesneši, kā arī citi tiešie un arī netiešie pasākuma dalībnieki tika aicināti uz mājīgo Ozolnieku sporta namu, kur tos sagaidīja laipnas saimnieces ar kūpošu boršča (lasi:biešu zupas) šķīvi. No savas puses varu teikt, ka Svetlanas biešu zupa garšoja patiešām debešķīgi, kaut vai tās dēļ vien bija vērts apmeklēt šo pasākumu. Bet, ja nopietni, tad es patiešām negaidīju, ka šajā pasākumā būs tik maz, precīzāk, neviena – skatītāja. Protams, maratons nav tik populārs kā, teiksim, basketbols, taču nav īsti pareizi to ignorēt pavisam. Pat tādam kā man, kas līdz šim nebija apmeklējis nevienu pašu maratonu, bija diezgan interesanti aprunāties ar Georgu (lasi: Jermolājevu).
Katrā ziņā prieks, ka ir tādi sava darba fanātiķi kā Juris Bērziņš un Leons Miķelsons, bez kuru ieguldītā darba šādas sacensības nemaz nevarētu notikt.
Pēc jau pieminētās iestiprināšanās notika pasākuma svinīgā noslēguma daļa jeb apbalvošana (šeit jāpasakās Ozolnieku sporta naia saiijiekam Baranovska kungam).
Jelgavnieki 16. Ozolnieku maratonā:
1. Andis Pāže
15. Juris Likmanis
16. Arnis Vērmels
Pusmaratonu veica: Ēriks Freidenfelds Arvīds Tareila
