Pienākot pandēmijas radītajai krīzei arī Latvijā, pagājušajā nedēļā pie Ozolnieku novada pašvaldības Sociālā dienesta Rīgas ielā 29 tika saņemta dāvana no ķīnietes Jū Džanas (Yue Zhang), kas latviešu sabiedrībā tiek dēvēta par Sintiju un jau astoņus gadus dzīvo Ozolniekos. Dāvanā bija 80 sejas aizsargmaskas. Pirms tam e-pasta vēstulē Sintija labi saprotamā latviešu valodā bija rakstījusi: “Janvārī, kad “Covid-19” izplatījās Ķīnā, es nopirku astoņas kastes jeb 160 sejas aizsargmasku, ko ražo Vācijā. Uztraucos, ka šīs vīruss izplatīsies Latvijā. Šovakar es lasīju ziņu, ka sociālajiem darbiniekiem Latvijā ļoti trūkst aizsardzības līdzekļu. Tāpēc vēlos pajautāt, vai jums vajag maskas? Es varu dalīties un piegādāt četras kastes. Manas maskas var lietot vairākas reizes. Es ceru, ka viss ātri pāries un dzīve normalizēsies! Saudzējiet sevi! Ar cieņu! Sintija.”
Ozolnieku novada Sociālā dienesta vadītāja Sarmīte Strode teic, ka, saasinoties pandēmijas krīzei, dienesta darbinieki centušies sagādāt sejas maskas, taču tās nopirkt bijis problemātiski. “Kad saņēmām dāvanu no Sintijas, padalījāmies arī ar mediķiem, kam arī trūka aizsargmasku.”
Kaut gan valstī ir prasīta sociālā distancēšanās, tomēr ir izņēmuma gadījumi, kad sociālajam darbiniekam jākontaktējas ar pašvaldības iedzīvotājiem. “Tad velkam ne tikai maskas, bet arī cimdus. Mēs jau nezinām, vai cilvēki, ar ko tiekamies, ir veseli vai inficēti. Pašiem tā drošāk un arī cilvēkam, ko aprūpējam. Par sevi jau arī nevaram galvot, ka esam veseli,” teic sociālā darbiniece Svetlana Vozņesenska.
Ozolnieku novada Sociālā dienesta darbinieces stāsta, ka ārkārtas stāvokļa grūtības smagāk pārdzīvo cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem. Viņi uztraucas un bieži vien zvana uz dienestu. Tā darbinieces nodarbojas ar iedzīvotājiem, kas ārkārtas apstākļos ir piespiedu dīkstāvē un kam pienākas pabalsts. Tādi, piemēram, ir ēdnīcu darbinieki. “Vairāk ir gadījies piedzīvot, ka cilvēki, kas pretendē uz šo pabalstu, dusmojas, ka viņiem stingri tiek prasīti dokumenti, kas apliecina piespiedu dīkstāves faktu. Taču tas ir nepieciešams, lai pašvaldībai vēlāk būtu iespējams šajos pabalstos izmaksāto naudu atgūt no valsts,” paskaidro lietvede Dina Zonberga.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Ozolnieku novadā dzīvo 66 Ķīnas pilsoņi.
Jū Džana par sevi
Mūsu ģimene uz Latviju pārcēlās 2012. gadā. Sākumā mēs ļoti uztraucāmies par nezināmo dzīvi, bet apkārtējie cilvēki bija ļoti laipni un sniedza daudz palīdzības.
Tiklīdz atbraucām, es sāku mācīties latviešu valodu. Palīdzēja kaimiņi un manu bērnu skolotāji, un pat veikalu darbinieki. Tā pēc gada es jau varēju sākt sazināties latviski. Tajā laikā Ozolnieku mūzikas skolā pie skolotājas Dinas Tauriņas arī sāku mācīties spēlēt klavieres.
Man ļoti patīk Ozolnieki! Nelielā ciematā viss ir ļoti ērti. Pie manas mājas ir mežs, un gaiss ir ļoti svaigs! Skolotājas un bērnudārzu auklītes ir ļoti laipnas un atbildīgas. Viņas no mums nenovērsās tāpēc, ka esam ārzemnieki, bet tieši pretēji – pret manām divām meitām attiecās ar pietiekamu rūpību un uzticību. Arī meitām ļoti ērti dzīvot Ozolniekos. Tagad es mācu ķīniešu valodu bērnu un jauniešu centrā “Junda” Jelgavā un “Baltic Media” valodu centrā Rīgā. Visus mācību materiālus es gatavoju pati un plānoju arī izdot mācību grāmatas.
