Rakstu saistībā ar 14. augusta publikāciju «Cer, ka Ozolnieku ezerā tomēr slēpos». Ozolnieku Domes deputāta Ilgvara Leča un uzņēmēja Ilmāra Rudzutaka uzņēmumam «Ritums» ūdensslēpošanas attīstīšana neveicoties. Es teiktu skarbāk – slēpotāju šajā trasē tikpat kā vairs nav. Pirms gadiem tur varēja redzēt, ka pa «karuseli» brauc reizē ap desmit ūdensslēpotāju, bet šovasar pa retam manāms viens vai divi. Ekspluatācijā nenodotā ūdensslēpotāju bāzes ēka tika uzbūvēta pie paša ezera, krasta aizsargjoslā. Ēka sašaurina spraugu starp krastu un rūpniecisko teritoriju, kas atdalīta ar sētu. Pa šo šauro spraugu ziemā bridām pa sniegu, šķūre šīm posmam netika cauri. Citos gadalaikos laipojam zem no ēkas jumta tekošā ūdens. 2013. gadā pašvaldība ar Eiropas līdzfinansējumu nobruģēja celiņu apkārt ezeram. Atkal liela Domes pretimnākšana «Ritumam». Lai būtu vieta celiņam, apmēram 70 metru posmā tika izzāģēti vilkābeļu stādījumi pie rūpnieciskās teritorijas žoga. Tā ezera apmeklētājiem kļuva redzama arī nesakoptā teritorija aiz žoga. Bruģētais celiņš ezera zaļajā zonā «Rituma» bāzei ir kā piebraucamais. Kāda ir ezerā peldošo drošība? Pat trasei nedarbojoties, cilvēki baidās peldēt slīpo balstu tuvumā, zem trosēm. Tās izvilktas gandrīz pa visu ezeru. Trasei strādājot, pat labi peldētāji jūtas nedroši piekrastē, kur nāk lieli viļņi (ezera krasts pie Ozolnieku–Branku ceļa). Gribētos sagaidīt no Ozolnieku novada Domes, no «Rituma» lēmumus, kas sniedz drošību peldētājiem un pludmales apmeklētājiem. ◆
