Saņemot Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisijas priekšsēdētāja Artura Toma Pleša aicinājumu paust viedokli par Komisijas atbalstīto ATR iedalījuma modeli, kurā Jelgavas pilsēta saglabā atsevišķas pašvaldības statusu un jaunveidojamo Jelgavas novadu veido pašreizējie Jelgavas novads un Ozolnieku novads, visās trijās pašvaldībās tika sasauktas ārkārtas sēdes.
Domes sēdes ilgums – astoņas minūtes
Jelgavas domes ārkārtas sēdē, kas 12. maijā sēžu zālē ilga tikai astoņas minūtes un 34 sekundes, 13 klātesošie deputāti vienprātīgi atbalstīja Saeimas ATR Komisijas izstrādāto teritoriālā iedalījuma modeli. Lēmuma pamatojumā tika minēts , ka 28. aprīlī Saeimas ATR komisija atbalstīja modeli, kurā Jelgava ir kā atsevišķa pašvaldība un valstspilsēta.
Strīdi par Saeimas komisijas priekšsēdētāja Artura Toma Pleša aicinājumu izvērtās Jelgavas novada domes sēdē, kas 7. maijā notika attālināti un ilga nepilnas 37 minūtes. Septiņu kolēģu atbalstītais deputāts Kārlis Rimša pauda viedokli, ka Jelgavas novada domei Saeimas ATR Komisijas priekšsēdētāja aicinājums jāpieņem vien zināšanai. “Jelgavas novada dome jau divas reizes ir paudusi savu viedokli par ATR, un tas nav mainījies. Kāpēc mums tas būtu jāpauž trešo reizi? Tā ir lieka administratīvo resursu tērēšana, demokrātijas spēlēšana,” dusmojas K.Rimša. Tomēr viņa viedoklis neguva balsu vairākumu, un 14 sēdē dalību ņēmušie deputāti balsoja par Saeimas ATR Komisijas iesniegto modeli. Jāpiebilst, ka balsojumā nepiedalījās Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, kurš nebija attālināti pieslēdzies šai ārkārtas domes sēdei.
Prātīgāk šķiet Ozolnieku novadu pievienot Jelgavai
Visilgāk – pusotru stundu – Saeimas ATR Komisijas piedāvāto modeli 11.maijā attālināti apsprieda Ozolnieku novada domē, ko šī komisija piedāvā likvidēt, jo Ozolnieku novads tiktu pievienots Jelgavas novadam. Galu galā desmit Ozolnieku novada domes deputāti nobalsoja pret Saeimas ATR Komisijas atbalstīto teritoriālā iedalījuma modeli. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš paskaidro, ka novada domes deputāti (tāpat kā 2019. gada 26. septembra ārkārtas sēdē) iestājas par sava novada kā administratīvi teritoriālas vienības saglabāšanu. Pret šo priekšlikumu balsoja vienīgi deputāts Ervins Vēveris. “Arī es uzskatu, ka Ozolnieku novadu vajag saglabāt kā atsevišķu pašvaldību. Tomēr, ja mums neizdodas šo uzskatu aizstāvēt un mēs būsim spiesti apvienoties ar citu pašvaldību, tad labāk mums būtu apvienoties nevis tikai ar Jelgavas novadu, bet arī ar Jelgavas pilsētu, kā to sākumā ieteica Saeimas Komisija un arī Vides un reģionālas attīstības ministrija,” “Ziņām” skaidro deputāts E.Vēveris.
Ozolnieku novada domes sēdē balsojumā atturējās deputāts Igors Orlovs, bet nepiedalījās deputāti Zigmārs Babčuks, kurš ziņoja, ka ir saslimis, un deputāts Gundars Akmentiņš, kurš nebija devis ziņu. Zināms, ka viņš ir slimības atvaļinājumā kopš 28. februāra, brīža, kad zaudēja domes priekšsēdētāja vietnieka amatu.
Plešs jūtas kā noskrējis ultramaratonu
Latvijas Republikas Saeimas mājaslapā publicēts, ka 12. maijā Rīgā notika Saeimas ATR komisijas sēde, kas nolēma galīgajam lasījumam uz balsojumu Saeimā virzīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, par kuru Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada domes bija aicinātas izteikt viedokli. Tādējādi var secināt, ka Ozolnieku novada domes atšķirīgais viedoklis nav ņemts vērā. Apstiprināšanai Saeimā virzītais modelis paredz, ka līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā paredzēts izveidot 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā.
“Administratīvi teritoriālo reformu var salīdzināt ar ilgi skrietu ultramaratonu. Komisijā apmēram 120 darba stundās izskatīts vairāk nekā 800 priekšlikumu. Šī ultramaratona stafetes kociņu gaida citas gadiem apspriestas un arī jau iesāktas reformas, piemēram, slimnīcu un skolu tīkla sakārtošana, kas tagad varēs virzīties daudz raitāk,” noslēdzot darbu pie pašvaldību reformas likumprojekta, Saeimas mājas lapā pauž Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs.
Viņš piebilst, ka lemšana par reformu notiek krīzes brīdī. “No vienas puses, lēmumu pieņemšanai ir nācies meklēt jaunus veidus, pierādījām, ka spējam nozīmīgus lēmumus pieņemt arī attālināti. Taču, no otras puses, krīze parādīja, ka šis ir pēdējais brīdis, lai reformu pieņemtu. Krīzes situācijās, kādas mūs var skart arī nākotnē, ir vajadzīgas spēcīgas un jaudīgas pašvaldības,” secina A.T.Plešs.
