Ar deviņām balsīm “par” Ozolnieku novada dome pagājušajā nedēļā nolēma atbrīvot no amata līdzšinējo mēru Daini Liepiņu. Brīdi vēlāk, kad, ignorējot domes sēdes turpmākos darba kārtības punktus, sēžu zāli bija atstājuši trīs no piecpadsmit domes deputātiem (Dainis Liepiņš, Miķelis Rēdlihs un Zigmārs Babčuks – visi no Latvijas Reģionu apvienības), notika jaunā domes priekšsēdētāja vēlēšanas, kurās pārliecinoši ar 11 balsīm tika ievēlēts Ervina Vēvera izvirzītais kandidāts Andris Ozoliņš. Jātgādina, ka 2017. gada jūnijā par Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju D.Liepiņu nobalsoja deviņi deputāti.
Par D.Liepiņa atbrīvošanu nobalsoja Latvijas Zaļās partijas pārstāvji Jānis Kažotnieks un Andris Ozoliņš, no Latvijas Zemnieku savienības ievēlētie Dina Štelmahere, E.Vēveris, Pēteris Veļeckis un Jānis Valerts, kā arī Uldis Ainārs (V), Igors Orlovs (S) un Artūrs Semjonovs (VL-TB/LNNK). Savukārt pret A.Ozoliņu domes priekšsēdētāja amatā balsoja vienīgi deputāte Rasma Skruļa (Latvijas Zaļā partija). Viņa uzskata, ka A.Ozoliņš kā pašvaldību politiķis ir par maz pieredzējis. D.Liepiņš savu atbrīvošanu no amata nevēlējās komentēt, paskaidrojot, ka atrodas ārzemēs.
“Ziņas” jau rakstīja, ka jautājumu par D.Liepiņa atbrīvošanu no amata pirms divām nedēļām ierosināja pieci domnieki, kuru vārdi tolaik netika atklāti, bet tagad ir zināmi: E.Vēveris, P.Veļeckis un J.Valerts, U.Ainārs un I.Orlovs. Nesamierināmais strīds starp domes pozīciju un opozīciju izcēlās diskusijās par Ozolnieku novada pašvaldības 2020. gada budžetu. Toreiz opozīcija, piesaucot demogrāfiskās prognozes, nostājās pret liela bērnudārza būvēšanu Ozolnieku ciema nomalē. Strīda rezultātā novada pašvaldības 2020. gada budžets tika pieņemts tikai ar vienas balss pārsvaru.
Nākamajā dienā pēc ievēlēšanas Ozolnieku domes priekšsēdētāja amatā A.Ozoliņš atbildēja uz “Ziņu” jautājumiem.
– Kā pats sevi redzat jaunajā domes priekšsēdētāja amatā?
Domāju, deputāti, kuri nobalsoja par mani, uzticas man un manām prasmēm organizēt un vadīt darbu. Protams, vēl daudz jāmācās, jo šis ir mans pirmais sasaukums arī deputāta darbā. Katrs domes deputāts pārstāv noteiktu iedzīvotāju daļu, un domes priekšsēdētājam ir jānodrošina deputātu iesaiste visos attīstības jautājumos, kuros vien tie vēlas piedalīties. Parasti deputātiem ir pamatdarbs, kur viņi ir savas jomas speciālisti. Darbs domē ir paralēls, tāpēc domes priekšsēdētājam vajadzētu sekmēt to, ka visi tiek iesaistīti ideju un priekšlikumu ģenerēšanā ikvienā pašvaldībai aktuālā jautājumā, tādējādi aptverot maksimāli plašu redzējumu. Manuprāt, komandas darbā ir pilnīgi normāli, ka pastāv atšķirīgi viedokļi, taču domes darba procesā būtu jānonāk pie kopīga labākā risinājuma, ko nodot izpildvarai. Nav pieļaujami, ka nesaskaņas domē kaut kādā veidā atspoguļojas arī izpildvaras rīcībā. Savu lomu redzu tieši savstarpējās komunikācijas un visu deputātu iesaistes darba uzlabošanā.
– Kāpēc balsojāt pret iepriekšējo domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu?
2017. gadā, pirmo reizi iesaistoties pašvaldību vēlēšanās, es nācu ar domu mainīt iesūnojušu, nemodernu vadības stila pārvaldi, kāda bija izveidojusies iepriekšējā periodā. Izskatījās, ka lēmējvaras un izpildvaras funkcijas tolaik tika jauktas un deputāti netika iesaistīti lēmumu pieņemšanā. Taču, ievēlot par domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu, mērķis padarīt pašvaldību demokrātiskāku, netika sasniegts. Viena autoritāra pārvalde tika nomainīta ar citu, kurā netika ņemti vērā ne vien opozīcijas, bet arī atbalstītāju viedokļi. Tapa investīciju plāni un to risinājumi, ko domes deputāti nebija nemaz redzējuši. Daiņa Liepiņa laikā ļoti labi risinājās vien tie projekti, kur deputātu un domes priekšsēdētāja viedoklis sakrita. Bet jāatzīst, ka Dainim Liepiņam ir arī daudz labu Ozolnieku attīstības ideju, kas noteikti domē būtu kopīgi jāizstrādā, atrodot tām optimālāko risinājumu.
– Pēc Liepiņa ievēlēšanas domes priekšsēdētāja amatā no darba pašvaldībā aizgāja vai, pareizāk sakot, bija spiesta aiziet galvenā grāmatvede, Ozolnieku vidusskolas direktore, pašvaldības policijas priekšnieks, tautas nama vadītāja, arī izpilddirektors un vairākas citas pašvaldības iestāžu un uzņēmumu amatpersonas. Informācija pašvaldības mājaslapā liecina, ka izpilddirektors Andulis Židkovs, ko pieņēma darbā Liepiņš, paliek savā amatā. Nav arī manāms citas lielākas izmaiņas, izņemot to, ka Guntars Akmentiņš vairs nebūs domes priekšsēdētāja vietnieks un deputāta mandātu nolika Miķelis Rēdlihs. Varbūt jaunā domes vadība tomēr neizslēdz kādas izmaiņas pašvaldības struktūrās?
Pašvaldības darbinieki ir tās izpilddirektora Anduļa Židkova pārziņā, viņš ar tiem slēdz darba līgumus. Es Andulim Židkovam uzticos. Viņš ir ieguldījis lielu darbu, lai, neskatoties uz nejēdzīgi politiski sašķelto pašvaldību, tomēr rastu kompromisus un darbinieki varētu strādāt. Pieņemu, ka jaunajā situācijā, kad domes vadība tiešā veidā neiejauksies viņa darbā, viņam būs iespēja parādīt sevi jaunā kvalitātē.
– Jūsu vietnieks Pēteris Veļeckis agrāk jums nelikās apmierinošs pašvaldības vadītājs. Kaut kas ir mainījies? Kā plānojat sastrādāties?
Jā, tā bija. Bet laiks iet, dzīve mūs māca, un mēs maināmies. Ir vispārzināms, ka cilvēku daudz vairāk veido grūtības un pārbaudījumi, nevis laiks, kad viss labi. Domāju, šos divarpus gadus, atrodoties novada domē opozīcijā un redzot savu bezspēcību, mainot skatu punktu no vadītāja puses uz opozīcijas pusi, kopējā bilde iegūst objektīvāku apjausmu. Pēteris Veļeckis ir mainījis priekšstatus par daudzām lietām un saskatījis iespējas, kā strādāt citādi. Mēs esam vienojušies par sadarbības principiem. Pēteris Veļeckis pārzina Ozolnieku novada pašvaldības struktūru, viņam ir vērtīga pieredze, ko var iegūt, tikai attiecīgajā amatā strādājot, savukārt mana pieredze pašvaldības vadītāja darbā ir vien 36 stundas…
– Ja administratīvi teritoriālā reforma turpināsies kā līdz šim, pēc pusotra gada jeb pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām Ozolnieku novads būs pievienots Jelgavai un Jelgavas novadam.
Kā tas beigsies, pašlaik, visticamāk, nezina neviens, bet neatkarīgi no tā mums vairāk jāsadarbojas gan ar Jelgavu, gan ar Jelgavas novadu un nav jāmēģina apspēlēt vienam otru, bet gan atklātā sarunā jāatrod kopīgie punkti, kopīgie uzdevumi, ko risinot ieguvēji būtu visi iedzīvotāji. Tādus var atrast, ja vien grib. Ja kādam ir doma kādu apspēlēt, tad tā visdrīzāk ir ilūzija.
– Vairākkārt Ozolnieku novada domes sēdēs izskanējušas bažas, ka lielā jaunizveidotā apvienotā pašvaldība neredzēs mazās Ozolnieku novada vajadzības un līdz ar to iedzīvotāju dzīves līmenis varētu pasliktināties.
Jā, pieredze rāda, ka, centralizējot varu, notiek arī cita veida centralizācija. Taču sadzīve gan centrā, gan nomalē sastāv no daudziem maziem darbiem, kas vidi un dzīvošanu padara vieglāku, ērtāku, patīkamāku. Šie mazie darbi varētu būt ierīkoti gājēju celiņi, labiekārtoti skolas un citi sporta laukumi, atpūtas zonas, stadions u.c. Tiesa, šos mazos darbus politiķiem ir grūtāk sabiedrībai parādīt kā lielus personīgus sasniegumus. Tomēr mēs pie tiem mazajiem darbiem ķersimies klāt, tostarp plānojam labiekārtot vidusskolas stadionu, kā arī gadu desmitiem neremontēto stadionu, kas atrodas novada centrā un ir tā seja. Protams, šobrīd nav iespējamas pilnīgas pārbūves un lieli ieguldījumi, bet ir lietas, ko var izdarīt arī ar nelieliem ieguldījumiem.
– Lūdzu, pastāstiet par sevi!
Esmu dzimis 1972. gadā. Ozolniekos dzīvoju kopš desmit gadu vecuma. Esmu pabeidzis Rīgas komercskolu, studējis ekonomiku augstskolā, ko diemžēl nepabeidzu, jo tolaik 23 gados tas nešķita tik svarīgi. Kādu laiku strādāju ārzemēs. Esmu palīdzējis veidot ģimenes uzņēmumu SIA “Dreamway”, kurā vairāk nekā desmit gadu līdz pagājušajai piektdienai kā projektu vadītājs strādāju arī es. Uzņēmums nodarbojas ar teritoriju labiekārtošanas un ceļu uzturēšanas darbiem vasaras un arī ziemas sezonā. Pasūtītāji ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi, gan pašvaldības. Otrs uzņēmuma darbības virziens ir starptautiskie kravu pārvadājumi. Uzņēmums atrodas Brankās. “Dreamway” izbūvējis arī Ozolnieku Viktorijas ielu, kur tagad dzīvo mūsu ģimene. Man ir četri bērni. Esmu azartisks, komunikabls, uz darbību un rezultātu orientēts cilvēks. Brīvajā laikā spēlēju pludmales volejbolu, nodarbojos ar TRX, retu reizi uzspēlēju arī hokeju, lasu grāmatas un ceļoju. Turklāt joprojām katru dienu mācos dzīvi un cilvēkus.
