Dainis Liepiņš: Neesmu izdarījis pārkāpumu, bet manu kriminālsodu nevar pārsūdzēt Eiropas tiesā
Līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 3. jūnijā, aicināsim uz sarunu tos, kuri pretendē uz Jelgavas, Ozolnieku un Jelgavas novada domes priekšsēdētāja amatu. Šoreiz intervija ar Daini Liepiņu, Latvijas Reģionu apvienības mēra amata kandidātu Ozolniekos.
– Ar kādu mērķi balotēsieties pašvaldību vēlēšanās un kāpēc tieši Ozolniekos?
Ja ņemam no politiskā spektra, man drīzāk vajadzēja doties uz Rīgu vai Jelgavu. Taču Ozolnieku novads ir mana un ģimenes dzīvesvieta jau 22 gadus. Te dzīvo lielākā daļa manas ģimenes, mazbērni. Ja esi aktīvs, ja ne katru nedēļu, tad katru otro nākas saskarties ar kādu pašvaldības institūciju. Tas tomēr ir svarīgi.
– Kāpēc tieši Latvijas Reģionu apvienība?
Esmu viens no šīs partijas dibinātājiem. Taču pašvaldības ir tā vieta, kur politisko partiju nosaukumiem nav nekādas nozīmes. Pašvaldībā ir jārisina saimnieciskie jautājumi.
– Vai, dzīvojot Ozolniekos, esat apmierināts ar skolu vai bērnudārzu?
Mūsu ģimenē bērni ir mācījušies visur kur, bet ne Ozolniekos. Jelgavā, arī ārzemēs.
Es uzklausu kolēģus, kuri saka, ka daudzas saimnieciskās lietas varētu risināt labāk. Ir sajūta, ka Ozolnieku novada domē jānotiek paaudžu maiņai. Vairāk jānāk jaunajiem, aktīviem cilvēkiem vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Vēl no padomju laikiem ir vecā izpratne, ka ar pašiniciatīvu nevajag nodarboties, pašvaldībā galvenais ir sadalīt budžetu. Daļēji mēs pašlaik esam uzsēdušies uz adatas ar Briseles naudu. Vajag vai nevajag, mēs to apgūstam. Nav jācīnās, jādiskutē par savu viedokli, vienkārši ar valdošās partijas balsu pārsvaru tiek nolemts. Nav svarīgi, ko apgūtais dos, cik būs darbavietu un cik mums tas ikdienā vajadzīgs. Bet var būt arī cita pieeja – kad visi ievēlētie sēž pie viena galda un ieinteresēti risina problēmu. Deputāti nedalās pozīcijā un opozīcijā.
– Vai jūs varētu kļūt arī par domes priekšsēdētāju?
Protams. Pēdējos divdesmit gadus daudz esmu bijis iesaistīts uzņēmumu vadībā. Gandrīz visi manis vadītie uzņēmumi attīstījušies veiksmīgi. Strādāju komandā. Ja tu paliec viens, tas nozīmē, ka tu nespēj organizēt darbu un deleģēt pienākumus. Es uzskatu – domes priekšsēdētājs nav cilvēks, kurš noteiks, kuru amatu kas ieņems. Domes priekšsēdētājs ir tas, kurš uzņemas atbildību, lai komanda strādā veiksmīgi. Es negribu nevienu kritizēt, darboties pret kādu, bet gan kopā. Es redzu, ka Ozolniekos daudz kas ir darīts, bet es gribu papildus ielikt vēl savas zināšanas.
– Vai pašvaldību var vadīt kā uzņēmumu?
Pašvaldības saimnieciskajā attīstībā ir jābūt uzņēmuma vadības principiem. Jābūt atbildībai un ienākumu – izdevumu sabalansētībai. Vienīgi pašvaldība var atļauties nestrādāt ar peļņu, uzņēmējam kaut kas jāatstāj nebaltai dienai.
– Kas ir Reģionu apvienības sarakstā Ozolnieku novadā?
Tie ir 18 ikdienā aktīvi cilvēki. Mēs vēl spriežam par programmu, ir jābūt vērtībām, zem kurām parakstāmies. Dodamies kalpot sabiedrībai, ko pārstāvam, nevis tēlot pār viņiem kungus.
– Kādu saimniecisko jautājumu risināšanā vēlaties iesaistīties?
Jau ilgāku laiku Ozolnieku novada pašvaldībā runā par peldbaseinu. Mums novadā skolas ir pie upēm un visos stūros dīķi. Svarīgi, lai bērni prastu peldēt. Es nedomāju, ka baseinam jābūt monumentālai dzelzsbetona būvei. Bagātajā Šveicē un Austrijā tādos miestos kā Ozolnieki tiek būvēti mazi baseini. Tur nevar rīkot sacensības peldēšanā, taču bērni var iemācīties turēties uz ūdens. Nevajag apgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu un uzcelt pēc iespējas lielāku būvi. Kad pie varas esošie solīja, ka pašvaldība Ozolniekos būvēs peldbaseinu, es apturēju savus plānus. Konkurentam ar pašvaldību man nav jābūt.
Nepieņemama ir situācija ar sabiedrisko transportu. Ozolnieku novads ir izstiepts kā gara desa. Tā atsevišķie ciemi nevienojas kopā. Lai no Garozas un Emburgas cilvēki nokļūtu Ozolniekos, ir jābrauc caur Jelgavu. Esmu sazinājies ar pasažieru pārvadātājiem, un man ir prātā dažādi risinājumi. Piemēram, pašvaldībā man skaidro, ka saistošie noteikumi aizliedz skolas autobusā kāpt tiem, kuri nav skolēni, taču tā nav taisnība. Citas pašvaldības šādu lietu ir atrisinājušas.
Garozas skola ir ideāla, tikai viena nelaime – kopš pērnā gada marta nav gājēju tilta, kas vestu pāri piecpadsmit metru platajai Iecavas upei (gājēju tilts, kas nebija pieņemts pašvaldības īpašumā, bet pa kuru ik dienu uz skolu gāja ap simts bērnu, norūsējušas troses dēļ sagāzās pērn 7. martā. Laimīgā kārtā bērni, kas tobrīd atradās uz tilta, upē neiekrita – red.). Pa šo gājēju celiņu Garozas ciems no skolas atrodas 800 metru attālumā. Braucot pa apkārtceļu, kas ved uz Garozas staciju, no ciema līdz skolai sanāk gandrīz trīs kilometri. Esot padsmit miljonu pašvaldības budžetam, drošam tiltam pie Garozas skolas vajadzēja būt jau pirms desmit gadiem.
Savukārt pie Salgales skolas bērniem nav nekādu āra aktivitāšu elementu. Man saka – neesot tiem vietas. Taču es redzu, ka blakus baznīcai ir zeme, kas pieder pašvaldībai un kur kaut basketbola laukuma lielumā var ierīkot vietu, kur bērniem vingrot, mest bumbu grozā.
Vajadzētu arī būt lielākam pašvaldības atbalstam uzņēmējiem, kaut vai informatīvā ziņā. Lai uzņēmēji jau laikus zinātu, ko pašvaldībā tiek plānots atvērt vai būvēt. Mums saka: visa informācija ir mājaslapā. Tomēr tur tā nav vienkārši un skaidri saprotama.
Domāju, Ozolnieku novada pašvaldībai enerģiskāk jārisina problēmas ar satiksmi. Ir jābūt aplim gan ceļā uz Brankām, kur tiek šķērsota šoseja A8, gan Ozolniekos, Rīgas un Skolas ielas krustojumā.
Ozolnieki ir slaveni ar savu volejbola komandu, bet cik ir vietējo spēlētāju? Pusaudža gados es braucu no Jelgavas uz Ozolniekiem trenēties džudo. Atceros, turpat blakus tajā laikā bija pilna sporta zāle ar volejbolistiem. Tagad Ozolnieku iedzīvotāji volejbolu spēlē tikai veselības grupu līmenī. Nevajag atbalstīt divdesmit piecus sporta veidus, bet gan mūsu novadam tradicionālos. Jāremontē arī pašvaldības īpašumā esošais stadions, divus gadus jau ir slēgtas tribīnes. Novada apsaimniekotāja KSDU pagalms – nesakoptākais objekts ciema centrā… Mēs ar kolēģiem redzam daudz lietu, ko vajag iet un darīt.
– Kas, jūsuprāt, jādara ar «Ezerkrastiem» – problemātisku īpašumu, kas atrodas pie Ozolnieku ezera un ko pašvaldība gatavojas pirkt?
Ēka nav nodota ekspluatācijā, bet gadiem tiek izmantota… Ja es kaut ko tādu darītu savā īpašumā, būvvalde tūlīt būtu klāt. Taču šeit viens no deputātiem, būdams saistīts ar šo ēku, virza savas intereses. Ļoti slikti izskatās šāds pašvaldības darījums. Es domāju, ka tā ēka jājauc nost. Tajā pašā laikā ir jāatbalsta cilvēki, kas iegādājušies estakādes un grib ezerā attīstīt ūdensslēpošanu. Pie ezera vēl jāuzbūvē sabiedriskā tualete, citādi cilvēki peldkostīmos iet nokārtoties veikala «Elvi» tualetēs.
– Jūs esat krimināli sodīts. Tas šķiet mazina iespējas tikt ievēlētam Ozolnieku domē.
Jūs esat pirmais žurnālists, kas man tā jautā. Uzskatu, ka neesmu izdarījis noziegumu un pat ne pārkāpumu. Man bez vainas ir atņemts Saeimas deputāta mandāts. To bez diskusijām var izdarīt kaut kādi spēki. Ar Augstākās tiesas spriedumu esmu sodīts par vienu neprecizitāti ienākumu uzrādīšanā. It kā neesmu uzrādījis pareizi Jelgavas uzņēmuma «Intransserviss» bilancē ieliktu akciju vērtību, kas ir svārstīga un izvērtētajā laika periodā bija augusi. Ja es būtu šīs akcijas pārdevis vai saņēmis no tām dividendes, cita lieta, taču šajā gadījumā cietušā nav, valstij un pašvaldībai nodokļi ir nomaksāti. Ministrs Guntis Belēvičs savā ienākumu deklarācijā «aizmirsa» uzrādīt miljonu, viņam par to pienācās administratīvais sods. Taču es esmu krimināli sodīts. To nevar pārsūdzēt Eiropas tiesā.
