Apmēram divas trešdaļas no Ozolnieku Tautas nama zāles piepildīja novada pašvaldības izsludinātā publiskās apspriešanas sapulce “Ozolnieku novadam būt vai nebūt”, kas saistīta ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānu apvienot mazākās Latvijas pašvaldības ar lielākajām un no 109 esošajām izveidot 35 vai 36.
Līdz 15. septembrim var aizpildīt anketu
Pie ieejas tautas nama zālē Ozolnieku novada iedzīvotājiem bija iespējams aizpildīt sabiedriskās apspriešanas anketu ar jautājumu ”Vai jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?” (atbilžu varianti – “jā” vai “nē”).
Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Agnese Kļava “Ziņām” sacīja, ka augusta vidū sāktās aptaujas anketas pirmajās divās nedēļās aizpildījuši 276 novadā deklarētie iedzīvotāji, taču tieši pēdējā laikā aktivitāte esot lielāka. Aptauja turpināsies līdz 15. septembrim. Anketas var saņemt deviņās pašvaldībā norādītās vietās, tostarp bibliotēkās.
Starp sabiedriskās apspriešanas sapulces dalībniekiem bija dažādu paaudžu ļaudis. Viņu vidū arī uzņēmējs Ojārs Karčevskis, kurš “Ziņām” atzina, ka valsts mērogā iestājas par divu līmeņu pašvaldībām un mazo, tostarp Ozolnieku novada, saglabāšanu. Sapulcē piedalījās arī septiņas Ozolnieku Jauniešu domes pārstāves. Ozolnieku vidusskolas skolniece Laura Jureviča bažījas, ka, apvienojot trīs pašvaldības, novada jaunieši kļūs mazāk uzklausīti. Lauras skolasbiedrene Rūta Balode piebilda, ka šajā mācību gadā Ozolnieku vidusskolā mācības 10. klasē sāka 19 skolēni, kas ir vairāk nekā citus gadus. Meitenes atzina, ka daudzi jaunieši mācās Rīgā un Jelgavā, tomēr Ozolnieku jauniešiem būtu jānodrošina iespēja vidusskolā mācīties Ozolniekos. Starp sapulces dalībniekiem tikai daži izteica šaubas par novada pašvaldības pastāvēšanas lietderību.
Gaidīja atnākam vairāk cilvēku
Sabiedrisko apspriešanu Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš sāka ar lūgumu mazliet pagaidīt sapulces sākuma kavētājus. Tomēr gaidīšanas laikā brīvās vietas zālē neaizpildījās, un pēc desmit minūtēm sapulce tika sākta. Tās ievadā D.Liepiņš nolasīja skaitļus, kas raksturo Ozolnieku novada un Latvijas valsts attīstību laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam. Viņš uzsvēra, ka Ozolnieku novadā ir lielāks nekā vidēji Latvijā bērnu skaits, kā arī attīstās uzņēmumi. Tas, ka Ozolniekiem pagaidām nav piešķirts attīstības centra statuss un pašvaldība atrodas piecu kilometru attālumā no Jelgavas, pēc D.Liepiņa domām, nav šķērslis, lai novada pašvaldība varētu pastāvēt arī turpmāk: “Vācijā, Itālijā un Igaunijā pastāv daudz mazākas pašvaldības. Kāpēc tāda nevarētu būt Ozolnieku novadā?” Viņš piezīmēja, ka novadā būvvalde ir vieglāk pieejama nekā Jelgavā, un jautāja, kā Ozolnieku novada skolēniem, pievienotiem Jelgavai, būtu ar brīvpusdienām. Zināms, ka Jelgavā tās pienākas tikai trūcīgajām un daudzbērnu ģimenēm, kuras to prasa.
D.Liepiņu atbalstīja Valdis Labanovskis, kurš vairāk nekā divdesmit gadu bija Jelgavas tirgus direktors un arī dzīvo Ozolniekos. “Diemžēl tas pašvaldības pārvaldības modelis, kas pastāv Jelgavā, ir viens no sliktākajiem valstī,” teica V.Labanovskis. Savukārt kāds sapulces dalībnieks, kas Ozolniekos dzīvo 13 gadu, bet pirms tam dzīvojis Jelgavā, šķendējās, ka Jelgavā uzcelts dārgs atrakciju parks un ka, pievienojot Ozolniekus Jelgavai, viņa nodokļi aizies nelietderīgām lietām.
Viens pret visiem
Pretējās domās bija sapulcē klātesošais VARAM pārstāvis ministra padomnieks Madars Lasmanis. Viņš pieņēma kritiku, ka Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldībās daudz kas būtu labojams, tomēr pastāvēja uz to, ka Ozolnieku novads ir Jelgavas un Rīgas “guļamvagons”, kuram sava vēlēta pašvaldība nākotnē nepienākas. Saskaņā ar valstī noteiktajām nostādnēm Ozolnieku novads ir starp tām 89 Latvijas pašvaldībām, kam nav attīstības centra statusa un tādējādi attīstības projektos nav pieejams ES līdzfinansējums. VARAM ir par to, lai ES līdzekļi Latvijā tiktu sadalīti vienmērīgi, nevis tiktu vien atsevišķām vietām,” uzsvēra M.Lasmanis. Viņš minēja, ka tikai 26 procentiem Ozolnieku novada darbaspējīgo iedzīvotāju darbavietas ir savā novadā, lielākā daļa strādā Jelgavā un Rīgā. Arī vidusskolā daudzi Ozolnieku jaunieši brauc mācīties uz Jelgavu. Tādējādi VARAM vērtē, ka Ozolnieku novada iedzīvotāji sevi ikdienas gaitās saista ar Jelgavu kā attīstības centru. “Jums ir iespēja pievienoties Olaines novadam,” dīvainu alternatīvu izvirzīja M.Lasmanis, intonatīvi liekot saprast, ka tā nav pieņemama.
Viens no beidzamajiem D.Liepiņa “trumpjiem” diskusijā pret VARAM rosināto administratīvi teritoriālo reformu bija par to, ka, apvienojot novadus, bez darba paliks ap deviņi tūkstoši pašvaldības darbinieku, no kuriem daļa dzīvo vietās, kur daudz darba piedāvājumu ārpus pašvaldībām nav un kur paši darbinieki ir pirmspensijas vecumā. “Šeit pat zālē ir cilvēki, kuriem ir tāda situācija!” uzsvēra D.Liepiņš. Iepriekš gan viņš bija teicis, ka Ozolnieku novadā ir daudz brīvu darba vietu, jo cilvēkus “noslauc” Rīga, kas var piedāvāt lielākas algas. M.Lasmanis šajā jautājumā aicināja domāt valstiski, nevis šaurāku interešu līmenī.
Piepeši sapulces gaitā tautas nama zālē ieslēdzās ugunsdrošības signalizācija. Klātesošie jokoja, ka sapulces gaisotne ir par “karstu”, un līdz drīzai apstākļu noskaidrošanai atstāja zāli. Kopumā diskusija ritēja solīdi. Arī D.Liepiņš aicināja mierīgi uztvert to, ka tiek pausts pretējs viedoklis. Pēc divu stundu ilgās sapulces vakara tumsiņā bariņš jaunāku cilvēku vēl brīdi neizklīda, runājot par to, kā viņi varētu iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tiešām Ozolnieku novads netiktu saglabāts.
