Eiropas Revīzijas palāta 2006.gada pārskatā secinājusi, ka struktūrpolitikas izdevumu jomā Eiropas Savienībā kopumā nepamatoti izmaksāti 2,72 miljardi latu jeb 12% no kopējās saņēmējiem izmaksātās summas.
Par to šodien žurnālistus informēja palātas loceklis no Latvijas Igors Ludboržs. Kopumā 2006.gadā struktūrfondos izmaksāti 32,4 miljardi eiro jeb aptuveni 22,7 miljardi latu. Savukārt atkārtoti negatīvs atzinums sniegts par lielākās ES izdevumu daļas likumību un pareizību, galvenokārt par lauksaimniecības izdevumu daļu, uz ko neattiecas Integrētā administrācijas un kontroles sistēma, par struktūrpolitikas un iekšējās nozaru politikas izdevumiem, kā arī ievērojamu daļu izdevumu ārējo darbību jomā. Šajās jomās joprojām konstatēts būtisks kļūdu līmenis maksājumos gala saņēmējiem, kaut gan tas atklāts dažādos līmeņos. Par darījumiem, kas pakārtoti ES ieņēmumiem, saistībām, administratīvajiem izdevumiem un pirmspievienošanās stratēģijai, izņemot SAPARD, palāta sniegusi atzinumu bez piezīmēm. Biežāk sastopamās kļūdas bijušas neatbilstīgu izdevumu pieprasījumi un konkursa procedūru neievērošana, kā arī pierādījumu trūkums tam, kā aprēķinātas pieskaitāmās izmaksas vai saistītās personāla izmaksas. Pārraudzības un kontroles sistēmas dalībvalstīs kopumā bijušas neefektīvas vai vidēji efektīvas, bet Eiropas Komisija (EK) šo sistēmu pārrauga tikai daļēji efektīvi, secinājusi palāta. Savukārt iekšējo nozaru politikā, ko tieši pārvalda EK, palāta atkal konstatējusi būtisku kļūdu līmeni saistībā ar pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko galvenokārt radījuši atmaksājumi saņēmējiem, kuri norādījuši nepamatoti lielas projektu izmaksas. Kaut arī kļūdas var ieviesties jebkurā ES projekta vai līguma sagatavošanas posmā, tās visbiežāk var atklāt pēdējā posmā, proti, kad saņēmējs iesniedz savu maksājuma pieprasījumu, sacīja Ludboržs. Viens no kļūdu iemesliem ir atbilstības kritēriju neievērošana, jo saņēmējs savā pēdējā pieprasījumā var iekļaut neatbilstīgu izdevumu kategoriju vai arī maksājumu var uzskatīt par neatbilstīgu, jo tas izdarīts, pārsniedzot noteiktu laikposmu. Kā norādīja Ludboržs, palāta neveic revīziju dalībvalstu kontekstā, tāpēc, pārbaudot attiecīgo jomu, palāta nevar pateikt, vai situācija Latvijā uz kopējā ES fona ir uzlabojusies vai pasliktinājusies. Latvija 2006.gada finanšu pārskatā minēta ar SAPARD līdzekļu izlietošanu saistītajos jautājumos, sacīja Ludboržs, norādot, ka Latvija veikusi izmaiņas lauku atbalsta plānā, kas nesaņēma apstiprinājumu no EK, līdz ar to nākotnē var tikt samazināts piešķirto līdzekļu apjoms. Revīzija par 2006.gadu tiks pabeigta nākamā gada aprīlī, kad dalībvalstis būs sniegušas komentārus par palātas izdarītajām piezīmēm, sacīja Ludboržs, piebilstot, ka dalībvalsts atbilde var likt mainīt palātas secinājumus. Eiropas Revīzijas palāta ir ES neatkarīgs ārējais revidents, kas katru gadu publicē gada pārskatu par ES vispārējā budžeta izpildi. Turklāt gada laikā palāta publicē vairākus īpašos ziņojumus, kur ziņo par citu revīziju, lielākoties lietderības revīziju, rezultātiem, kuri attiecas uz dažādām ES politikas jomām. Tajā pašā dienā preses konferenci par 2006.finanšu gada pārskatu sniegs arī Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs. Vēlāk viņš iepazīstinās ar šo pārskatu Eiropas Parlamentu Strasbūrā un ES Padomi Briselē. 14.novembrī, Ludboržs palātas pārskatu par 2006.finanšu gadu prezentēs Saeimas deputātiem.
