Ap Rīgu meži daudzviet jau pārvērsti nelegālās lolojuma dzīvnieku
kapsētās, bet pa kādai nu uzrodas arī novados, jo sabiedrība kapu
kultūru izvērš arī, kad mūžībā devies četrkājainais, spārnainais vai
spurainais draugs. Iedzīvotāji aizgājušos mīluļus svešā zemē ne tikai
aprok, bet arī izveido kapa kopiņas ar krustiem, puķu vāzēm un
uzrakstiem par apbedīto dzīvnieku. Pašlaik ir tikai trīs pašvaldības,
kurās ierīkotas speciālas kapsētas mājdzīvnieku apbedīšanai, – Babīte,
Cēsis un Priekules novads.
Ozolniekos
teju pašā ciemata centrā cauri priežu mežam stiepjas divarpus kilometru
gara slēpošanas trase, ko vasarās atpūtnieki izmanto nesteidzīgām
pastaigām. Tomēr, novirzoties pārdesmit metru no izpļautās takas, meža
ceļa malā atklājas skats, kas pirmajā mirklī atgādina īstu kapsētu.
Sūnās slejas vairāki koka krusti, zem tiem vāzēs īsti ziedi vai
plastmasas puķes. Tikai pieejot tuvāk, redzams, ka vairākas kopiņas
aizaugušas, bet svaigākā apbedījuma vieta iezīmēta ar dubultu laukakmeņu
krāvumu.
Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 18.
augusta, «Zemgales Ziņās»
