Lietuvas piena ražotāji, ko zemās iepirkuma cenas pašu zemē gandrīz iedzinušas stūrī, uzņēmušies eksportēt pienu uz kaimiņvalstīm, raksta avīze “Lietuvos žinios”.
Kā pastāstījis Lietuvas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētājs Jons Viļonis, nespējot vienoties ar piena pārstrādātājiem par saprātīgiem partnerattiecību nosacījumiem, ražotāji meklē iespējas eksporta tirgos, kas šobrīd ir labvēlīgas. Viņi jau noslēguši līgumus ar poļiem un pārdod pienu kaimiņvalstī ar izdevīgākiem noteikumiem nekā pašu zemē.”Pašlaik kooperatīvi izved aptuveni 150 tonnas piena. Perspektīvā ir Vācija, vienīgā problēma – vajadzīgi savi pienvedēji. Tiek domāts arī par piena konservēšanu, lai piena pulveri varētu piegādāt arī tālajiem tirgiem. Tas tādēļ, ka piena ražotāji neuzticas pārstrādātājiem un tirgotājiem,” viņš skaidrojis. “Lai gan pārējā Eiropas Savienības (ES) daļā situācija ir līdzīga, mēs jūtamies diskriminēti – par tādiem maksājumiem, kādus par hektāru saņem vācu vai holandiešu zemnieks, varam vien sapņot, turklāt Lietuvas piena ražotājiem paliek tikai 25% no galīgās piena produktu cenas.””Pārstrādātāji mums apgalvo, ka Lietuvas tirgū piena ir par 50% vairāk, nekā vajadzīgs, tāpēc tas jāeksportē, jo iekšējais tirgus nespēj tik daudz patērēt, taču paši aptuveni 500 tonnas ieved no Latvijas. Tāpēc mēs meklējam iespēju izveidot piena pārstrādes uzņēmumu, kas piederētu pašiem lauksaimniekiem un kurā ražotie piena produkti būtu pieprasīti eksporta tirgos. Jau panākta vienošanās par ES līdzekļu izmantošanu šim mērķim,” sacījis Piena ražotāju asociācijas vadītājs.Pēc viņa teiktā, Lietuvā aprīlī salīdzinājumā ar pagājušo gadu piena daudzums krities par 6,4%.Kā liecina kompānijas “Agrowill Group” piena tirgus apskats, dažās ES valstīs piena tirgus jau stabilizējies. Labs piemērs tam ir Polija, kur aprīlī fiksēts piena produktu eksporta cenu pieaugums, kas skaidrojams ar pieprasījuma atgūšanos eksporta tirgos, konkrēti, eksporta pieaugumu uz Krieviju, kā arī ar piena produktu intervences iepirkumu.Tiek uzskatīts, ka Eiropas piena tirgus cenas šobrīd visvairāk atkarīgas no tā, kāda cena tiks noteikta 109 000 tonnu lielajam sausā vājpiena intervences iepirkumam. Sausā vājpiena tirgus cenas nemainās, un gadījumā, ja Eiropas Komisija (EK) nedomā samazināt intervences cenas, paredzama stabilitāte.Eksporta pieprasījums kopš marta vidus pieaug. Lai gan pilnpiena pulvera pieprasījums Eiropas Savienībā krities saistībā ar cenu celšanos, tirgotāji cer, ka abu veidu piena pulvera eksports varētu būt īpaši aktīvs. ES iekšējais pieprasījums vēl nav pienācīgi reaģējis uz vairumcenu un mazumcenu kritumu. Piena piedāvājums, sasniedzot sezonas maksimumu, no maija nedaudz samazinājis spiedienu pārpildītajā ES tirgū, norādīts apskatā.Kompānijas “Rokiškio sūris” direktora vietnieks Daļus Trumpa avīzei sacījis, ka vēl nesaskata eksporta tirgu atgūšanās pazīmes. Lai gan tajos jau jūtama preču apjomu un cenu stabilizēšanās, tomēr pieprasījums pēc piena produktiem joprojām nav skaidrs, un šobrīd nav iespējams noslēgt pārdošanas kontraktus uz ilgāku laiku nekā divām nedēļām.Šis uzņēmums divas trešdaļas produkcijas eksportē uz ES valstīm, Krieviju, ASV, Indiju un Izraēlu, un Trumpa atzinis, ka šobrīd svarīgākais ir ne tik daudz apgūt jaunus tirgus, kā noturēties esošajos.Vienlaikus viņš piebildis, ka piena produktu cenas eksporta tirgos vairs nekrīt tik krasi kā pērnruden un šā gada sākumā, bet daži produkti pat kļūst dārgāki.Pēc Trumpas teiktā, pārdošanas apjomus ļoti palīdzējušas uzturēt piena produktu subsīdijas – lai gan papildu naudu tās uzņēmumam nav ienesušas, tomēr līdzējušas saglabāt eksportējamo preču konkurētspēju.Nedaudz atšķirīgu viedokli “Agrowill group” apskatā paudis kompānijas “Pieno žvaigždes” izpilddirektors Lins Sasnausks. Viņaprāt, var runāt par eksporta tirgu stabilizēšanos, bet ne par atgūšanās pazīmēm – neraugoties uz cenu krišanos, pieprasījums ārējā tirgū joprojām neiepriecina, tādēļ vairāk produktu tiek mēģināts pārdot iekšējā tirgū, un tas savukārt palielina konkurenci Lietuvā.Viņaprāt, subsīdijas gan atvieglina dzīvi piena produkcijas eksportētājiem, tomēr citas valstis tūdaļ pat pieskaņo jaunajai situācijai savus tirgus aizsardzības mehānismus, un eksporta subsīdiju efekts jūtami mazinās.
