Bulgārija un Latvija ir tās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas visvairāk atkarīgas no Krievijas gāzes eksporta monopolkompānijas «Gazprom», liecina ES Politiskās ekonomikas institūta (ECIPE) veikts pētījums.
ECIPE izveidotajā indeksā 25 valstu vidū pirmajā vietā ierindojusies Bulgārija, kuras atkarība no “Gazprom” novērtēta ar 22 punktiem, bet otrajā vietā atrodas Latvija ar 21 punktu. Tām seko Igaunija, Slovākija (abām 18 punktu), Austrija, Lietuva un Ungārija (visām 17 punktu).Savukārt par vismazāk no “Gazprom” atkarīgajām Eiropas valstīm atzītas Nīderlande un Portugāle (abām divi punkti).Indeksa sastādītāji pētījuši saikni starp konkurences līmeni ES dalībvalstu gāzes tirgos un to jutīgumu pret “Gazprom” gāzes piegāžu pārtraukumiem.Kā atkarības līmeņa indikatori ņemti vērā tādi rādītāji kā gāzes īpatsvars primārajā enerģijas patēriņā, atkarība no Krievijas gāzes importa, gāzes mazumtirdzniecības tirgus koncentrācijas līmenis, kā arī valsts pozīcija Pasaules Ekonomikas foruma reitinga kategorijā “Pretmonopolu politikas efektivitāte” un tas, vai šī valsts savulaik ietilpusi padomju valstu blokā.ECIPE pētnieki norāda, ka lielākā daļa Centrālās un Austrumeiropas valstu tirgu ir iesprostoti vienpusējās attiecībās ar “Gazprom” ne tikai kā vienīgo gāzes piegādātāju, ar kuru noslēgti ilgtermiņa līgumi, bet arī kā būtisku investoru.Visi vietējo gāzes tirgu stimuli tiek pārvirzīti tā, lai tie būtu izdevīgi Krievijas monopolkompānijai, un Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanu atsevišķos gadījumos var uzskatīt par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, secina ECIPE pārstāvji.Pētījuma autori norāda, ka Centrālās un Austrumeiropas valstīm nav pietiekami daudz motivācijas, lai investētu alternatīvos energopiegāžu avotos un veicinātu integrāciju pārējā ES tirgū.Tādēļ institūta pētnieki rosina ES pastiprināt pret monopoliem vērstu politiku un aktīvāk vērsties pret dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par prioritātēm izvirzot Bulgāriju, Latviju, Igauniju un Slovākiju.Vēstīts, ka jautājums par ES energoresursu piegāžu avotu diversifikāciju un atkarības samazināšanu no “Gazprom” pirmo reizi aktualizējās 2006.gada sākumā pēc Kijevas un Maskavas pirmā gāzes kara, kad Krievija uz vairākām dienām pārtrauca gāzes piegādes Ukrainai, izraisot gāzes deficītu ES valstīs, kuras Krievijas gāzi saņem tranzītā caur Ukrainu. Līdzīgi notikumi atkārtojās arī 2009.gada janvārī.Notikušais izraisīja bažas, ka Kremlis ir gatavs izmantot energopiegādes kā politisku ieroci un bija aizsākums plašām diskusijām par ES enerģētisko drošību.
