Pirmdiena, 21.jūnijs, būs šā gada garākā diena – saule Rīgā lēks pulksten 4.29, rietēs pulksten 22.22 un dienas garums būs 17 stundas, 51 minūte un 27 sekundes, informēja kompānija “Time and Date AS”.
Latvijas ziemeļaustrumos – Alūksnē – saule pirmdien lēks pulksten 4.13, rietēs pulksten 22.14 un dienas garums būs aptuveni 18 stundu. Valsts dienvidrietumos – Liepājā – saullēkts būs pulksten 4.45, saulriets pulksten 22.30 un diena būs 17 stundas un 45 minūtes gara.Pirmdien pulksten 14.29 pēc Latvijas laika Zemes ziemeļu puslodē būs vasaras saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara, savukārt dienvidu puslodē būs ziemas saulgrieži un sāksies ziema.Vasaras saulgrieži ir moments, kad Saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Šajā laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.Gada īsākā nakts būs nakts no pirmdienas uz otrdienu. Turpmākās naktis kļūs arvien garākas, bet dienas – īsākas. 22. jūnijā dienas garums būs par trim sekundēm mazāks, pēc nedēļas diena būs kļuvusi par vairāk nekā trim minūtēm īsāka, bet pēc mēneša saules spīdēšanas ilgums būs jau par aptuveni stundu mazāks.Astronomiskais rudens šogad sāksies 23. septembra rītā, bet astronomiskā ziema – naktī uz 22. decembri. Tā kā Zemeslode pa savu eliptisko orbītu nepārvietojas konstantā ātrumā, ziemeļu puslodē astronomiskais pavasaris un vasara ir garāka nekā rudens un ziema. Gan pavasaris, gan vasara ilgst aptuveni 93 dienas, savukārt rudens un ziema – aptuveni 89 dienas.
