Grieķijas parādu krīzes dēļ eiro zona nākotnē var sašķelties pirmās un otrās šķiras valstu grupās, pirmdien brīdināja aģentūras «Reuters» komentētājs Pols Teilors.
«Grieķijas parādu krīze mainīs veidu, kā darbojas eiro zona, taču, šķiet, ne tajā virzienā, kā bija cerējuši Eiropas Monetārās savienības (EMS) dibinātāji,» viņš norāda savā analītiskajā publikācijā.1991.gadā, kad risinājās sarunas par Māstrihtas līguma noslēgšanu, toreizējie Eiropas līderi – Vācijas prezidents Helmuts Kols, Francijas prezidents Fransuā Miterāns un Eiropas Komisijas vadītājs Žaks Delors bija pārliecināti, ka EMS ar laiku nenovēršami kļūs par ciešāku politisko savienību ar lielāku federālo pārvaldību.Tomēr eiro zonas struktūras trūkumi, kurus izgaismoja fiskālie satricinājumi Grieķijā, šķiet, paātrinās tādas sistēmas izveidošanos, kas valstis sadalīs pirmās un otrās šķiras grupās – pirmās šķiras valstis jebšu vecāki Vācijas vadībā īstenos arvien spēcīgāku kontroli pār tādiem niķīgajiem bērniem kā Grieķija, kuri savu balsi pret pieaugušajiem pacelt nevarēs, apgalvo «Reuters» komentētājs.Tāpat pastāv iespēja, lai gan mazāk ticama, ka iekšpolitikas dēļ Berlīnei varētu būt liegta iespēja glābt grūtībās nonākušu eiro zonas valsti, kas šādā gadījumā būtu spiesta vērsties pēc palīdzības pie Starptautiskā Valūtas fonda, min Teilors.Visbeidzot, ir arī varbūtība, ka eiro zonas valsts, kas nespēs vai nevēlēsies pildīt Briseles, Berlīnes vai Vašingtonas prasības, piedzīvos bankrotu vai būs spiesta restrukturizēt savus parādus.«Tas obligāti nenozīmē, ka bankrotu cietusī valsts atstās eiro zonu, nemaz nerunājot par eiro sabrukumu. Tomēr tas var izraisīt ķēdes reakciju banku maksātspējas problēmu ziņā, kas prasīs ārkārtas risinājumus, kuriem Eiropas Savienība ir slikti sagatavota,» raksta Teilors.Viņš secina, ka divu šķiru eiro zona faktiski pastāv kopš 2004.gada, kad tika ieviestas korekcijas ES budžeta disciplīnas noteikumos, lai nevajadzētu piemērot sankcijas pret Franciju un Vāciju, kuras bija pārkāpušas pieļaujamo budžeta deficīta līmeni, kaut gan iepriekš mazākām bloka zemēm šie noteikumi tika piemēroti stingrāk.Grieķijas krīze šo tendenci ir pastiprinājusi, atzīst «Reuters» komentētājs, norādot, ka Grieķiju ES bombardē ar savām fiskālajām pamācībām, savukārt, piemēram, Francija, kuras deficīts vairāk nekā divas reizes pārsniedz pieļaujamo 3% līmeni, pārmetumus nav izpelnījusies.«Šāda divu šķiru eiro zona, visticamāk, izraisīs aizvainojumu un saasinās neuzticību starp lielajām un mazajām bloka dalībvalstīm. Iespējams, ka reālajā pasaulē viss darbojas pēc varas principa, taču Eiropas Savienība tika izveidota, lai darbotos pēc citiem principiem,» atgādina Teilors.
