Tāda ir jelgavnieces Marijas Kuzminas simtās dzimšanas dienas vēlēšanās.
Visu mūžu viņa kārtīgi strādājusi pastā un dārzniecībā, kara laikā
aizstāvējusi savus tuviniekus, bet vēlāk bijusi auklīte vairāk nekā
divdesmit bērniem.
Jau vairākas dienas Ozolnieku novada sociālās
aprūpes centrs «Zemgale» dzīvo šo svarīgo svētku noskaņā. «Savelkot
aukstumam no atvērtā loga, pagājušo piektdien Marija bija
apaukstējusies, taču tagad viss ir kārtībā,» iegriežoties simtgadnieces
istabiņā, stāsta aprūpes centra vadītāja Astrīda Kroģere. Savukārt pati
jubilāre atteic, ka vajadzētu uzmanīt viņas kaimiņieni, kas ir par
dažiem gadiem jaunāka un kurai arī aukstais marta vējš var izraisīt
saaukstēšanos.
M.Kuzmina
dzimusi 1916. gada 16. martā. «Veselība man nekad nav bijusi stiprā, jo
esmu kara laika bērns,» saka simtgadniece. Viņas vecāku ģimenē bijuši
astoņi bērni, taču pieaugušo vecumu sasnieguši seši. Marija dzimusi un
augusi Viļakas novadā, mācījusies Egļu pamatskolā, kuras gan sen vairs
nav. Jaunībā dzimtajā pusē viņa strādājusi pastā. Tad no Latgales
nosūtīta uz Valgundi, kur strādājusi par pasta nodaļas vadītāju. Vēlāk
pārgājusi strādāt uz Jelgavas dārzniecību un ilgāku laiku blakus
dārzniecībai arī dzīvojusi.
Jubilāres krustdēls LLU Vides un
būvzinātnes fakultātes darbinieks Bruno Ažīts atzīst, ka krustmāte ir
stingra un principiāla. Pēc atmodas, kad bija atjaunota Sīmaņa un Annas
pareizticīgo baznīca, viņa mācītājam lūgusi krustdēlu kārtīgi nokristīt.
Otrā pasaules kara laikā, kad Bruno piedzima, tas, viņasprāt, nebija
pienācīgi izdarīts. «Karā krustmātes ģimenei gāja grūti. Marijas brālis
bija apcietināts, un viņa gāja to glābt,» stāsta krustdēls.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17.
marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
