Dabas draugu sašutumu izpelnījies Ozolnieku novada pašvaldības lēmums Upes ielā nozāģēt 14 simtgadīgu liepu, tostarp vismaz trīs dižkokus. Dabas aizsardzības inspektori sola izvērtēt, vai ķeršanās pie resnāko liepu stumbriem bijusi likumīga. Ja izrādīsies, ka pašvaldība pārkāpusi normatīvus, tai draud līdz pat 1500 latu sods.
Pirmās Upes ielas iedzīvotāju sūdzības, ka milzīgās liepas apdraud viņu īpašumus, Ozolnieku novada Dome saņēma jau 2008. gadā. Kāds namsaimnieks uzstājīgi vēlējās panākt, lai gadu desmitiem augušo liepu rinda tiktu likvidēta, jo koki stiprākos vējos varot iegāzties viņa sētā. Reaģējot uz iedzīvotāja aicinājumu liepas likvidēt, pašvaldība 2008. gada rudenī aicināja sertificētu arboristu jeb kokkopi Gvido Leiburgu sniegt savu vērtējumu par liepu stāvokli. «Ziņu» rīcībā esošajā eksperta atzinumā redzams, ka no visiem kokiem par bīstamiem G.Leiburgs atzinis četrus. Vērtējumā teikts, ka liepas veidojušās ar vairākiem stumbriem, jo tās savulaik nozāģētas un turpinājušas augt ar vairākām atvasēm katra. Arborists secinājis, ka atsevišķi trīs koku stumbri stiprākā vējā var nolūzt, tādēļ tie izzāģējami, bet viena liepa jālikvidē, jo to pārņēmusi trupe un koks var apdraudēt iedzīvotājus un īpašumus. G.Leiburgs piebildis, ka «neviens no kokiem nav ar augstu riska pakāpi» un nav zāģējams nekavējoties, taču piecu gadu termiņā bīstamība varētu rasties. Toreizējais Ozolnieku pašvaldības izpilddirektors Jānis Kažotnieks saka – drīz pēc eksperta atzinuma saņemšanas licis padotajam īstenot rekomendētos darbus, taču «viņa nolaidības dēļ tas nav ticis izdarīts». Tagad J.Kažotnieks par ieraudzīto ainu Upes ielā ir šokā – dažu nokaltušu zaru vietā nocirsta visa liepu rinda. Viņš, pamanījis svaigo zāģējumu, arī vērsa sabiedrības uzmanību uz šīm pašvaldības izdarībām. Tagadējais pašvaldības izpilddirektors Pēteris Veļeckis teic, ka nozāģēt liepas nolemts pēc tam, kad Dalbes iedzīvotāji lūguši likvidēt 12 bīstamas papeles, tādējādi abas lietas paveicot kopā. Iepirkumā uzvarēja firma «Gartens», kas visus 26 kokus apņēmās nocirst un sadalīt par 2430 latiem. Malka tikšot Garozas pamatskolai, kā arī novada trūcīgajām ģimenēm. Nozāģēti arī dižkokiOzolnieku pašvaldība pirms G.Leiburga ieteikto darbu veikšanas pērn aprīļa sākumā prasīja arī vides pārvaldes atzinumu, vai liepu rindā nav dižkoku, kas iekļauti īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Toreiz Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis atzina, ka koku strīpā ir vismaz trīs republikas nozīmes dižkoki (apkārtmērs lielāks par četriem metriem), kam vairāki zari kļuvuši bīstami un tāpēc jāizzāģē. Savukārt viena jānocērt pilnībā, jo to pārņēmusi trupe. Kopš šā pavasara Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi mainījušies, un parastā liepa par dižkoku atzīstama, ja tās apkārtmērs 1,3 metru augstumā ir vismaz 3,5 metri. Tā kā koki nozāģēti, to apkārtmēru pirms nociršanas var noteikt tikai eksperti. Taču «Ziņu» informācija liecina, ka zāģējuma vietā celma diametri vairāk nekā trim kokiem ir līdz 120 centimetriem, kas nozīmē – to apkārtmērs bijis vismaz 376 centimetri. Agresīvs uzbrukums ainavaiTo, vai ar Ozolnieku pašvaldības rīkojumu nozāģēta virkne dižkoku, nākamajā nedēļā sola noskaidrot Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītājs Jānis Ķuze. Dabas aizsardzības pārvalde šo funkciju pārņēmusi no vides pārvaldes. Administratīvo pārkāpumu kodekss par īpaši aizsargājumu dabas teritoriju postīšanu pašvaldības ļauj sodīt ar līdz pat 1500 latu sodu. J.Ķuze atzīst, ka pēdējā laikā daudzviet Latvijā «notiek nelāgi un agresīvi uzbrukumi ainavām». Arī G.Leiburgs, kurš pirms diviem gadiem liepas vērtēja, tagad saka – ainava ir daudz zaudējusi. Eksperts pieļauj, ka pāris liepas tiešām bija jānozāģē, taču pārējām tikai vajadzēja sapost vainagus, izzāģējot sausos zarus. «Varēja vēl vismaz 50 gadu nostāvēt,» domā arborists. Kaut arī liepas mēdz nodzīvot 400 gadu, šo mūžs būtu īsāks, jo pirms vairāk nekā 100 gadiem stādītās liepas savulaik nepareizi īsinātas un 70 gadu laikā ataugušas daudzām atvasēm. P.Veļeckis nākamgad nozāģēto vietā sola iestādīt jaunu koku rindu. G.Leiburgs gan piebilst – cilvēka mūža laikā mazie kociņi tik iespaidīgas dimensijas nesasniegs un tādas ainavas, kāda bija, tur tik drīz nebūs.
