Ir ceturtdienas, 7. februāra, pievakare, kad Jelgavas 4. sākumskolā notiek diskotēka. Audzinātājam tā šķistu pavisam parasta, taču tīņu sirsniņās jau kādu laiku jūtams satraukums, varbūt pat bailes….
Ir ceturtdienas, 7. februāra, pievakare, kad Jelgavas 4. sākumskolā notiek diskotēka. Audzinātājam tā šķistu pavisam parasta, taču tīņu sirsniņās jau kādu laiku jūtams satraukums, varbūt pat bailes… Tieši šodien viņi piedzīvos to, kas izsapņots un gaidīts – Ozola, viņu elka un pielūgsmes objekta, – uzstāšanos. Ignorējot jautros mūzikas ritmus, vairums satraukti pulcējas vestibilā pie zāles, gar logiem un gaida. Prātodama, vai viņiem tuva Ozola sirds vai rajons, pārbīstos no histēriska bērnu kliedziena. Ozols atbraucis!!! Lieki piebilst, ka ekstāze nerimās arī koncerta laikā, kad meitenes, ieķērušās Ozola biksēs, negribēja mūziķi laist vaļā. Jā, Ozols «kačā»…
Pēdējā laikā tu bieži spēlē skolās tīņiem, kas jaunāki par 15. Ko tev nozīmē šie jaunieši?
Tie ir mani fani, un viņi man nozīmē daudz. Patiesībā šie ir vienīgie cilvēki, kas uztur projektu «Ozols» pie dzīvības. Katrs, kas ir ar mums, ir svarīgs.
Tagad tavā «imidžā» ir jauna iezīme – tu būsi aktieris Valta Pūces muzikālajā izrādē «Ronja – laupītāja meita». Kādēļ šāda pārmaiņa?
Man tika piedāvāts piedalīties teātrī un kāpēc ne? Tā ir tikai jauna pieredze, kas var mani gan bagātināt, gan kaut kādā veidā palīdzēt. Pavisam drīz sāksies arī LNT lielbudžeta filmas uzņemšana, kurā es būšu galvenajā lomā.
Tu esi teicis – «šī dzīve ir ātra un nežēlo nevienu». Ko dzīve tev nodarījusi pāri?
Es tā esmu teicis? Nu, jā, ir jādzīvo ātri, nedrīkst ilgi domāt pirms katra soļa, ko sper. Daudzi, kas ar mani kopā ir bijuši, kārtīgi izdomā, apskaitļo, kā viņi tagad ielauzīsies mūzikas tirgū un pasaulē. Bet es uzskatu, ka šī dzīve ir ātra un nav ko daudz domāt. Ir jādzīvo, jābauda viss, ko var izbaudīt, «jāmočī» visur, kur var «iemočīt». Tāpēc jau esmu šeit un – kā tu teici – visur, jo daru, kamēr vēl varu. Reiz taču pienāks laiks, kad vairs nevarēšu to visu darīt, bet vismaz būšu kaut ko panācis un sevi apmierinājis. Kas attiecas uz pāri darījumiem – visai bieži iznāk dažādi nepatīkami un nevajadzīgi incidenti, kuru dēļ ciešu gan es, gan mani grupas biedri. Vienkārši pārāk daudz cilvēku, kuriem skauž, un tādēļ vajadzīga vardarbība (šā iemesla dēļ arī šodien mana grupa nav pilnā sastāvā…). Mēs katrā gadījumā esam pret to, bet, ja vajag, esam gatavi atbildēt.
Kad sāki savu karjeru, hip-hop karaļa vieta Latvijā bija brīva. Ko tu teiktu, ja tavu vietu sāktu apdraudēt kāda «Liepa»?
Ir jau ļoti daudz «Liepu» apkārt, viņas cenšas izsisties un ir gatavas mani par jebkuru cenu dabūt nost no ceļa. Pēdējā laikā tas ļoti jūtams negatīvos zvanos, manis aprunāšanā aiz muguras ar citiem hip – hop māksliniekiem, kas vēl pirms pusgada kopā ar mani muzicēja. Ar viņiem vairs neuzturu nekādus kontaktus, jo stipri jūtams negatīvisms, skaudība. Arī citas jaunās grupas uzskata, ka ir spējīgākas, vai viņiem vienkārši skauž mani panākumi, un bieži vien tieku publiski aizskarts. Bet visu esmu sasniedzis tikai saviem spēkiem, uztaisot vienu dziesmu un pēc tam mēģinot sevi kaut kā «promotēt» Latvijas tirgū.
Ko tu gribētu teikt saviem faniem?
Esiet labi bērni, mācieties, klausiet skolotājus, mammas un tētus! Turpiniet klausīties Ozolu, nedzeriet un nepīpējiet, bet brauciet uz manu teātri, skatieties jauno Latvijas kulta filmu, kas jau septembrī būs redzama ekrānos, kā arī klausieties manu jauno albumu, kas sauksies «Augstāk. Tālāk. Stiprāk»!
