Reizēm ir grūti dzīvot laikam līdzi. Gadi skrien ne tikai kā stirnas, bet pat vēl ātrāk, tikmēr nepadarītie darbi krājas un krājas. Vienu no Jelgavas Domes kopš pagājušā gada nepadarītajiem darbiem var redzēt arī globālajā tīmeklī jeb internetā.
Reizēm ir grūti dzīvot laikam līdzi. Gadi skrien ne tikai kā stirnas, bet pat vēl ātrāk, tikmēr nepadarītie darbi krājas un krājas. Vienu no Jelgavas Domes kopš pagājušā gada nepadarītajiem darbiem var redzēt arī globālajā tīmeklī jeb internetā. Kā «Ziņas» jau rakstīja, novembra vidū Jelgavas Domes mājas lapā nekādu prātīgu informāciju atrast nevarēja, šīs interneta adreses apmeklētājus vien izklaidēja vientulīgi skrienošs alnis. Pašlaik skumjais dzīvnieks kaut kur ir pazudis, toties tā vietā parādījusies teju vai gadu veca informācija. Vai tas būtu jāsaprot kā pilsētas Domes pirmais solis elektroniskās pārvaldes ieviešanā?
Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs sola, ka mājas lapas izveide tikšot pabeigta līdz janvāra beigām, tas ir, vairāk nekā 10 mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām, kad Jelgavā grožus pārņēma Andra Rāviņa komanda. Vēl piektdien iepriekšminētajā interneta adresē ar pamatīgi sastāvējušos informāciju varēja lasīt, piemēram, ka Jelgavas Domes priekšsēdētājs ir Uldis Ivans, pilsētas galvenais arhitekts – Kaspars Riekstiņš, Siltumtīklu uzņēmuma vada Genādijs Dupužs, bet Nekustamā īpašuma pārvaldi – nelaiķis Edijs Putnieks. Šādu tirādi, protams, varētu turpināt vēl un vēl, taču «Ziņu» aptaujātie eksperti apgalvo, ka vidējas sarežģītības interneta mājas lapas izveidošanai (tādas parasti esot Latvijas pašvaldībām) par saprātīgu samaksu pilnīgi pietiek ar mēnesi, augstākais – ar pusotru. Vajagot tikai zināt, kādu mājas lapu īsti vēlas pasūtītājs. Kur tad ir problēma? Vai, Domesprāt, informācija internetā ir sīkums, vai arī jāšaubās par tās piesaistīto speciālistu kompetenci šā uzdevuma veikšanai. Pirmais gadījums ir acīmredzama alošanās, jo viena no pašvaldības funkcijām ir arī sniegt informāciju, un vismaz elektroniski šī funkcija netiek pildīta jau vairāk nekā deviņus mēnešus.
Starp citu, pozitīvie piemēri nav tālu jāmeklē. Ieskatoties, piemēram, Jelgavas rajona Padomes mājas lapā , varam pārliecināties, ka tajā ir samērā pilnīga informācija – ne tikai pašvaldību administrācijas kontakttelefoni un adreses (turklāt informācija šajā adresē atšķirībā no Jelgavas Domes mājas lapas ir svaiga), bet arī īsi aprakstīti rajonā darbojošies ražošanas uzņēmumi un nozares. Kādēļ rajona Padome, kuras administrētajā teritorijā ir apmēram divreiz mazāk cilvēku nekā Jelgavā, to spēj izdarīt, bet Dome ne.
Ejot tālāk, atklājas, ka, piemēram, sava, lai arī pagaidām vietumis patukša, interneta mājas lapa ir pat Jaunsvirlaukas pagasta Padomei, kuru nekādi nevar nosaukt par vienu no lielākajām pašvaldībām. Atšķirība tikai tā, ka Jaunsvirlaukā acīmredzami domā, kā popularizēt pagastu un piesaistīt tam investorus, kamēr Jelgavas Domē nenoliedzamu akcentu gūst administrācijas darba apstākļu un atalgojuma uzlabošana.
Skaidrs, ka Jelgavā problēmu ir ļoti daudz un tās ir ļoti samilzušas, taču tas nenozīmē, ka, risinot vienas, pārējās ir jāatstāj novārtā. Jājautā atkal tāpat kā pirms mēneša – kādas ir Jelgavas Domes prioritātes? Kā vērtēt situāciju, kad Jaunsvirlaukas pagasts informācijas sniegšanā elektroniskā formā apsteidz ceturto Latvijas lielāko pilsētu? Citādi kā par nolaidību to grūti nosaukt.
Lai arī nedaudz labāka situācija valda interneta adresē , tomēr pašā svarīgākajā sadaļā «Uzziņu informācija» atrodam tās pašas vecās ziņas, ko Jelgavas Domes mājas lapā: ka pilsētas mērs ir Uldis Ivans un tālāk «tādā garā». Toties var atrast informāciju par Jelgavas sadraudzības pilsētām, kuras «ļoti interesē» investorus. Toties pēdējos patiešām saistošās sadaļas «Uzņēmējdarbība» un «Pakalpojumi uzņēmējiem» ir vienkārši tukšas. Investoriem neatliek nekas cits kā savus līdzekļus censties ieguldīt Jelgavas sadraudzības pilsētās, kurām, domājams, vairumā gadījumu ar informāciju internetā viss ir kārtībā. Bet Jelgavā labi, ka vismaz aļņa nebeidzamais maratons ir beidzies un dzīvnieks var atpūsties mazliet labākās ganību vietās. Jācer, ka kādreiz par tādu kļūs arī Jelgava, kas pagaidām vairāk atgādina sūnu ciemu. Varbūt kādu dienu arī līdz šejienei atskries kāds laimes alnis!
