Runčus, kas neķer peles, nebaro. Taču kurš gan gribēs skriet pakaļ sīkam grauzējam, ja pierasts mieloties pie kopējā galda un nosmalstīt krējumu?
Runčus, kas neķer peles, nebaro. Taču kurš gan gribēs skriet pakaļ sīkam grauzējam, ja pierasts mieloties pie kopējā galda un nosmalstīt krējumu? Latvijā savairojies liels lērums politisko runču. Viņi labprāt gozējas popularitātes saulītē un nelabprāt liekas zinis par pelēm. Daži bijuši tik slinki un nenovīdīgi, ka viņus no pārējo vidus ar skandāliem patriekuši pašu sugasbrāļi.
Pagājušais gads bijis tāds kā partiju šķīstīšanās gads. Dažas, lai atbrīvotos no pārmetumiem un sirdsapziņas ēdām, sadalījās primitīvākos organismos, lai turpinātu eksistenci autonomā režīmā. Citas, jauzdamas, ka vienas nespēj noturēties skarbās dzīves vējos, noberza jēlumus, lai pieskaņotos koalīcijas partneru šerpajiem uzskatiem. Bet odiozākie politiķi vai nu ļāvās pieminētajiem kāju spērieniem, vai cēli paceltām galvām paziņoja par aiziešanu no partijas.
Nerunāsim par tiem, kas klīst no partijas uz partiju un kalpo par tādu kā politisko sīknaudu savstarpējos norēķinos. Runāsim par Valdi Kalnozolu, kas padzīts no apvienības “Tēvzemei un brīvībai/LNNK”, par Sergeju Dolgopolovu, no kura atteikusies Tautas saskaņas partija, par Egilu Baldzēnu, kas kā ar zobenu sašķēla bijušo Sociāldemokrātisko strādnieku partiju, un pārējiem, kas tā vai citādi kļuvuši par politiskajiem bezpajumtniekiem un kas, protams, nevēlas samierināties. It sevišķi tāpēc, ka gaidāmi divi milzīgi krējuma podi: pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanas. Apzinoties, ka ar savu reputāciju viņiem būs gandrīz neiespējami pieslieties kādai patlaban aktīvai politiskajai saimei, viņi izvēlējušies vienīgo drošo iespēju, kā likt par sevi runāt un balsot: izveidojot jaunu politisko pulciņu. Tādējādi sagaidāms, ka tiks pieteikta jauna sabiedriskā organizācija ar “oriģinālu” nosaukumu – “Es Latvijai”. Tās rīkotājs ir E.Baldzēns, kam palīdz V.Kalnozols un vēl (pagaidām?) Darba partijas priekšsēdis, Rīgas vicemērs Aivars Kreituss. Savukārt Dolgopolova kungs ir apņēmības pilns veidot “pats savu” “radikālas ideoloģijas” organizāciju, lai tādā veidā kā baltā zirgā uzjātu Eiroparlamenta stikla kalnā.
Līdz ar to vēlētājiem, kam jau līdz šim bijis grūti izvēlēties “labākos no labākajiem”, nākamgad to izdarīt būs vēl grūtāk: pa vēdlodziņiem raušas un pie teikšanas raujas pa durvīm padzītie un jau labi zināmie “vēl labākie”.
