Jelgavas rajona Padomes izpilddirektorei Mudītei Priedei, kā Izpilddirektoru asociācijas loceklei piedaloties Ziemeļvalstu ministru padomes stipendiju konkursā, nesen radās iespēja doties pieredzes apmaiņā uz Dānijas un Norvēģijas pašvaldībām.
Jelgavas rajona Padomes izpilddirektorei Mudītei Priedei, kā Izpilddirektoru asociācijas loceklei piedaloties Ziemeļvalstu ministru padomes stipendiju konkursā, nesen radās iespēja doties pieredzes apmaiņā uz Dānijas un Norvēģijas pašvaldībām. Nu viņa atgriezusies ar jaunām idejām un plāniem.
Septiņus Latvijas pārstāvjus Dānijā un Norvēģijā uzņēma turienes pašvaldību savienības amatpersonas.
Norvēģijā ir 434 mazās un vidējās pašvaldības un 19 pašvaldību, kas līdzvērtīgas mūsu rajoniem (katrā dzīvo ap 250 000 iedzīvotāju). Norvēģijas valdība uzskata, ka pašvaldību ir par daudz, un tām piedāvā apvienoties. Process ir brīvprātīgs, un pēdējo piecu gadu laikā Norvēģijā apvienojušās piecas pašvaldības. Ar likumu ir noteikts, ka katrā, lai cik maza tā būtu, jābūt izpilddirektoram.
Dānijā ir 273 mazās pašvaldības un 14 rajonu. Pašvaldību reforma tur norit jau aptuveni 30 gadu, sākumā pašvaldību bijis divreiz vairāk. Taču arī tagad valdībai šķiet, ka to ir par daudz, un rosina samazināt vēl uz pusi. Taču viss notiek brīvprātīgi. Tā kā Norvēģija arvien vairāk sliecas uz Eiropas Savienības pusi, dažādu projektu realizēšanai izveidoti astoņi plānošanas reģioni.
«Abu valstu pašvaldībās galvenā vērtība ir cilvēks,» uzsver Mudīte Priede.
Sevišķi uzskatāmi tas bijis redzams Spidbergas pašvaldībā Norvēģijā, kur ir 4,5 tūkstoši iedzīvotāju. Pasaules Veselības organizācijas (WHO) projekta ietvaros Norvēģijas pašvaldības sacenšas par drošas pašvaldības statusu, un Spidberga ir viena no līderēm. Lai radītu drošu vidi bērniem, izveidota īpaša komiteja un komandas, kurās piedalās mērs, policisti un uzņēmēji. Lai atturētu jauniešus no pulcēšanās apšaubāmās vietās un narkotikām, pašvaldība kopīgi ar policiju, piesaistot uzņēmējus, rīko pusaudžiem balles. Izpētīts, pa kuru ceļu bērni iet uz skolu, tur vecāki izcirtuši krūmus un uz ietves uzzīmējuši margrietiņas, tā to padarot redzamāku arī autovadītājiem. M.Priede uzskata, ka šo pieredzi var pārņemt arī mūsu pašvaldības, tas neprasa daudz līdzekļu.
Izpilddirektore ierosinājusi pārņemt arī Spidbergas pieredzi pašvaldības gada pārskata veidošanā. Turpmāk plānots vienkāršot pārskata valodu, bet daudzās tabulas aizstāt ar fotogrāfijām no pašvaldības dzīves.
Nodibināti vērtīgi kontakti ar Ostfoldas pašvaldību. Tajā izveidota institūcija, kura vērsta uz bērnu vispārējo attīstību un kuru angliski sauc par «Follow-up Office». Norvēģi cenšas panākt, lai pilnīgi visi bērni pēc pamatskolas mācības turpinātu vidusskolā. To ir daudz un dažādu novirzienu. Ar bērnu strādā individuāli, un katram tiek piemeklēta sava programma. Vidusskolās mācās 93% norvēģu bērnu. M.Priedei ir iecere sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību Latvijas izglītības darbiniekiem noorganizēt konferenci par šo institūciju.
Diemžēl gandrīz visām Norvēģijas pašvaldībām jau ir sadarbības partneri Latvijā. Piemēram, Cēsu rajona Straupe ar Spidbergu draudzējas jau desmit gadu. Tomēr izpilddirektore ar Pašvaldību savienības palīdzību cer atrast partnerus arī Jelgavas rajona pašvaldībām. Atsevišķi izglītības un drošas pašvaldības projekti varētu tapt kopīgi ar Ašinas pilsētu.
Savukārt Dānijā Hilerodas pilsētā M.Priedes uzmanību saistījusi «Ullered Skole» – pārejas posma skola bērniem ar uzvedības un mācīšanās problēmām. «Latvijā šādus bērnus parasti uzreiz sūta uz speciālajām skolām, bet Dānijā redzējām, kā 16 bērniem turienes pašvaldība iztērē vienas mūsu pašvaldības budžetu,» stāsta M.Priede. Vecākiem tiek dots pārejas laiks un obligāti divreiz nedēļā jāiet uz skolu runāt vai kopīgi ar bērnu apmeklēt kādu pasākumu. Tajā iesaistīta arī skola, no kuras bērns atnācis. Process ilgst divus gadus, un rezultāti ir pārsteidzoši – iestādes triju gadu pastāvēšanas laikā uz speciālajām skolām bija jānosūta tikai divi bērni. Kāpēc gan šādu iestādi nevarētu nodibināt arī pie mums?
