Lediņi, ledi, mežs, pasaku namiņš – tā ir īstā vieta, kur apmesties Lapzemes Salatētim Ziemassvētkos un Jaungadā.
Lediņi, ledi, mežs, pasaku namiņš – tā ir īstā vieta, kur apmesties Lapzemes Salatētim Ziemassvētkos un Jaungadā.
Par viņa izvēli ļoti priecājas bērni no Jelgavas, visa plašā novada un galvaspilsētas, kā arī «Jundas» bērnu nometnes «Lediņi» vadītāja Aiga Dzendoleto.
Salatētis nemaz nav uzreiz ieraugāms, pie viņa jādodas Salatēta zeķēs ieautām kājām pa pēdām, ko atstājuši rūķīši. Viņi gan ir visādi mānījušies, tāpēc vietām šķiet, ka sniega pika vai zariņš nokritis, putniņš aiztecējis. Taču rūķu pēdas saskaitīt jāprot, tāpat kā Salatētis saskaitīs visus bērnus, kas tur bijuši un uz viņa «faksa» uzzīmējuši sniegpārsliņu.
Salatētim ir ļoti daudz darba, tāpēc īsajos atpūtas brīžos viņš reizēm piemieg, tad nu jāpalīdz viņam piecelties. Simtgadīgajā Salatēta gultā atrodas vieta tiem, kuri zina dzejolīti, kurā ir vārds Salatētis, bet tiem, kuri izdarījuši 2000 blēņu, – pagultē, kur mazdrusciņ un pavisam nesāpīgi ķer žagariņš.
Visi var iepazīties arī ar Salatēta ceļojuma somu. Tā ir īsta 105 gadus veca jūrnieku lāde, kas neļauj samirkt viņa lietām ne sniegā, ne lietū.
Bērni ir gaidīti viesi arī rūķu darbnīcā, bet jo īpaši – pie rūķu vecmāmiņas. Pie viņas gan parasti pirmais pamanās paciemoties deguns, jo… Pag, šķelmīgie rūķīši gan nebūtu īsti mierā, ja visu tagad atklātu: tas notiek tā un tā! Bet seko patiešām daudz dažādu notikumu pasaku namiņā, pie ugunskura un citur kopā ar Rūķi un Salatēti, kas Lediņos priecājas par bērnu apciemojumu, bet nedaudzajos brīvajos brīžos lasa viņam atsūtītās vēstules.
Aigai Dzendoleto, no viņai vien zināmiem stūrīšiem visā nolūkojoties, ir patiess gandarījums par bērnu prieku, ticību Salatētim un tam, ka blēņas un nerātnības ziemeļbriedis aiznesīs sev līdzi uz tālajiem ziemeļiem. Aiga arī zina teikt, ka tie, kam šogad Lediņos neizdevās paciemoties pie Salatēta, noteikti to varēs izdarīt nākamgad.
