Radoši izmantojot dažādu faktoru saplūsmi, Dobeles rajona tautsaimniecības attīstības dienests sadarbībā ar vairākām pašvaldībām, Tērvetes attīstības fondu, diviem kaimiņvalsts Lietuvas rajoniem (Jonišķu un Akmenes) un Ulricehammas..
Radoši izmantojot dažādu faktoru saplūsmi, Dobeles rajona tautsaimniecības attīstības dienests sadarbībā ar vairākām pašvaldībām, Tērvetes attīstības fondu, diviem kaimiņvalsts Lietuvas rajoniem (Jonišķu un Akmenes) un Ulricehammas pašvaldību Zviedrijā jau pusgadu īsteno vērienīgu projektu “Tūrisma infrastruktūras attīstība, izstaigājot seno zemgaļu takas”.
Projekta mērogs naudas izteiksmē ir 62 500 eiro, 80 procentu no šīs summas piesaistot no Eiropas Savienības “PHARE 2001” programmas finansējuma. Iniciatori par savu mērķi izvirzījuši apzināt senās zemgaļu dzīvesvietas Zemgalē, kā arī tagadējās Lietuvas teritorijā. Informācija tiks izmantota tūristu piesaistei, popularizējot mūsu tautu kultūrvēsturisko mantojumu.
Kā jau parasti, projekta nosaukums un mērķi skan nedaudz smagnēji un birokrātiski, lai gan tā jēga ir daudz vienkāršāka, saprotamāka un gluži “taustāma”.
Jau vairākus gadus aktīvi darbojas Tērvetes attīstības fonda entuziasti, gan ar akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” līdzdalību sakopjot vienu no Latvijas gleznainākajām vietām, gan organizējot vērienīgus kultūras un sporta pasākumus, tā piesaistot arvien vairāk tūristu. Tomēr Tērvete nav vienīgā vieta Zemgalē, kur tūristiem būtu interesanti, lai gan savulaik tieši tur bijis zemgaļu kultūrvēsturiskais centrs. Šo apstākli arī izmantoja Normunds Jērums, kas, “saslimis” ar vēsturi, izveidoja Tērvetes vēstures muzeju. Tieši viņš devis impulsu un izpētes bāzi pieminētā projekta izstrādei un Dobeles rajona Padomē atradis dzirdīgas ausis. Starp citu, Normunds ir ne tikai vietējā mēroga autoritāte: arī Lietuvas “zemgaļi” viņu izraudzījuši par “Zemgales virsaiti”.
Latvijas un Lietuvas tūrisma industrijas aktīvistiem tika organizēti semināri tūrisma menedžmentā. Teorētiska sagatavošanās bija nepieciešama, jo abu valstu pierobežā tūrismam ir gan kopīgas problēmas, gan mērķi. Problēmas – tūrisma infrastruktūras un zināšanu trūkums, robi likumdošanā un jau darbojošos likumu nezināšana. Lai gan šajā jomā lietuvieši ir mūs ievērojami apsteiguši, tomēr Jonišķu un Akmenes rajoni tūristu piesaistē ir bijuši nedaudz kūtrāki. Vēl viena būtiska kopēja problēma abpus robežai ir kvalificētu gidu trūkums. Tādas ir “bremzes”, kas līdz šim kavējušas ārvalstu tūristu pieplūdumu Latvijas pierobežā: piemēram, uz Tērveti praktiski vispār nebrauc lietuvieši.
Viens no starptautiskā projekta tuvākajiem mērķiem ir izgatavot un izvietot 12 lielas (2,5 x 2 m) informatīvo tūrisma shēmas, kur būs norādītas viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas vietas un tūrisma objekti. Līdz šim tādu shēmu Zemgalē nebija vispār, un tās paredzēts uzstādīt jau šā gada aprīļa beigās, pirms jaunās tūrisma sezonas.
Taču, pirms “zīmēt” shēmas, bija jāveic apjomīgs izpētes darbs. Lai gan tas joprojām turpinās, kopā ar lietuviešiem jau gaidāmajai sezonai tiek izstrādāts vērienīgs maršruts, kurā iekļauti seno zemgaļu pilskalni un citi tūrisma objekti. Latvija ir ar tiem bagāta: apzināti 22 senie pilskalni. Tiesa, daudzi vēl sakopjami, ne visiem pagaidām iespējams piekļūt. Tas vien liecina par to, ka iecerētais projekts noteikti prasīs turpinājumu.
Bet jau šogad tā ietvaros paredzēts kulminācijas pasākums – Zemgaļu diena Tērvetē 14. augustā, kad improvizētās cīņās šķindēs mūsu senču ieroči, savu prasmi demonstrēs seno amatu pratēji, priekšnesumus sniegs folkloras grupas. Sapulcējušies vienuviet, “zemgaļi” no Latvijas un Lietuvas mērosies arī sporta disciplīnās ģimenēm. Iecerēts Zemgaļu dienu padarīt par ikgada tradīciju.
Projekta autoriem sākumā pašiem nebija ienākusi prātā viņu ieceres nozīmība un ieguldījums lauku attīstībā. Tomēr vairums maršrutā iekļauto objektu atrodas lauku teritorijā, līdz ar to, piesaistot tūristus, tiks iekustināts iesprūdušais “ritenis”: ap senajiem pilskalniem un citiem objektiem iedzīvotājiem būs iespējams veidot jaunas viesu mītnes un ēdināšanas vietas, tiks veicināta vietējā amatniecība un tirdzniecība. Vietējie zemnieki varēs iekļauties tā dēvētā ekotūrisma procesā, piedāvājot ciemiņiem svaigus lauksaimniecības produktus tieši no lauka, dārza, siltumnīcām. Savukārt, uzlabojoties infrastruktūrai, iespējams arvien lielāks tūristu pieplūdums, jo mūsdienās ceļotāji izvēlas ērtības.
Lai gan projektā iesaistītie aktīvisti no Latvijas un Lietuvas jau veikuši iecerēto maršrutu, apmēram pēc mēneša paredzēts to darīt vēlreiz, iespējams – ar divriteņiem. Pagaidām tas gan ir tikai atzīmēts kartē, paredzot visu kopgarumu veikt piecās līdz septiņās dienās. Taču autori iecerējuši maršrutu veidot pēc moduļu principa, lai varētu iepazīt arī tikai atsevišķus tā posmus. Interesenti visu informāciju var iegūt ikvienā no projektā iesaistīto rajonu tūrisma informācijas centriem. Tur varēs saņemt gan pieteikumus ekskursijām, gan pasūtīt transportu, gūt ziņas par naktsmītnēm. Pašlaik tiek sagatavots apjomīgs buklets. Tajā būs gan maršruta apraksts, gan arī bagātīgs, izglītojošs vēsturiskais materiāls par seno zemgaļu apmetnēm un vēsturisko mantojumu.
Ir doma vēl vairāk sakopt Tērveti, lai tā attīstītos arī par mūsdienu zemgaļu centru. Šajā nolūkā paredzēts uzbūvēt nevis “gaisa pili”, bet īstu seno zemgaļu koka pili: tādu uzdevumu sev līdz 2007. – 2009. gadam izvirzījis Normunds Jērums. Pie pils, kā jau pieklājas, paredzēta amatnieku sēta. Savukārt mākslinieki entuziasta Visvalža Banziņa vadībā jau zīmē skices, piemēram, autobusu pieturām: tās iecerētas saskaņotas ar jau tagad Tērvetes dabas parkā uzslietajām būvēm un veidos priekšstatu par seno zemgaļu apbūvi.
Pagājušajā nedēļā sadarbības partneri no Lietuvas un Latvijas nolēma gan jaunajam tūrisma maršrutam, gan projektam kopumā izraudzīties atpazīstamu simbolu, logotipu. Vienprātīgi nospriests, ka seno Zemgali varētu simbolizēt kāda tradicionāla rotaslieta. Un tad sākās strīdi: lietuvieši piedāvā savu, Latvijas puse – citu versiju. Zemgaļu rotas bijušas ļoti daudzveidīgas. Tādēļ arī “Ziņu” lasītāji ir aicināti izteikt savus priekšlikumus, “balsojot” par Zemgalei atbilstošāko simbolu. Un vēl projekta autori aicina viņiem pievienoties interesentus no pārējiem Zemgales rajoniem, lai nākotnē visu leišmali padarītu tūristiem pievilcīgu, lai popularizētu mūsu senču kultūrvēsturisko mantojumu un veicinātu lauku teritoriju sakoptību.
