Tiekoties ar žurnālistiem, Ministru prezidents A.Kalvītis atzina – gadījumā, ja saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu par ieturētās pensiju daļas izmaksāšanu tiktu apmierinātas arī citas līdzīgas prasības, valstij nāktos izmaksāt gandrīz 50 miljonus latu.
Tiekoties ar reģionālajiem žurnālistiem, Ministru prezidents Aigars Kalvītis atzina – gadījumā, ja saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu par ieturētās pensiju daļas izmaksāšanu tiktu apmierinātas arī citas līdzīgas prasības, valstij nāktos izmaksāt gandrīz 50 miljonus latu. Pirms nedēļas intervijā Latvijas Radio viņš pauda: “Domāju, ka Satversmes tiesa iet pa ļoti strīdīgu un bīstamu taku.” Runa ir par to, ka tiesa, izskatot lietas, pieņem lēmumus, kas ietekmē budžetu. Savukārt Satversmes tiesas likums tai neļaujot izskatīt lietas, kas apstrīd valsts budžeta likumu. Viņš izteicās, ka tiesa budžetu skarot “pa sētas durvīm”, jo netika tieši lemts par budžetu, bet pieņēma lēmumu, kas to var ietekmēt.
Satversmes tiesas likuma pirmajā pantā norādīts: “Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.” Savukārt otrajā pantā noteikts, ka “tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama”. Principā tas, ko pateicis Kalvīša kungs, ir pa “sētas durvīm” ievilkts mēģinājums regulēt un noteikt to, ko varēs un ko nevarēs izskatīt šī tiesa. Var ieteikt premjerministram ieskatīties Satversmes tiesas likuma sešpadsmitajā pantā, kurā noteikts, ka tā izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem), citu Saeimas, Ministru kabineta, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam, tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs apturējis pašvaldības domes (padomes) pieņemto lēmumu, kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas nav pretrunā ar Satversmi. Un viss. Nav ne vārda par to, vai tiesa varēs izskatīt lietas un pieņemt lēmumus, kas netieši vai tieši varētu skart budžeta jautājumus. Turklāt bija interesanti no A.Kalvīša dzirdēt, ka vainīgi atkal ir plašsaziņas līdzekļi, kas nevietā sacēluši troksni par to, ka tiek apdraudētas pilsoņu pamattiesības.
Ministru prezidenta gadījumā drīzāk varētu būt runa par to, ka mēģinājums aktualizēt jautājumu par Satversmes tiesas kompetenci ir mēģinājums nākotnē visu tiesībsargāšanas sistēmu “sakārtot” atbilstoši Tautas partijas izpratnei par lietu kārtību. Ja seko A.Kalvīša loģikai, var pienākt brīdis, kad, viņaprāt, valsts sekmīgai attīstībai traucē, piemēram, pārāk lielā plašsaziņas līdzekļu kritika ko un kā dara valdība. “Sakārtotāji” vienojas par pašreizējās likumdošanas izmaiņām, un “viss notiek”. Televīzija rāda ziedošās Latvijas āres, pa kurām domubiedru lokā klīst raženais premjera stāvs. Radio dzirdam, kā tiek pieņemti vienīgie pareizie lēmumi, bet avīžu pirmajās lapās atspoguļots, kā laimīgie bērni valdošajām partijām un premjeram pateicas par savu saulaino bērnību. Jācer, ka minētā vīzija ir tikai fantāzija un premjerministram pieleks – viņa Satversmes tiesas gadījumā sacītais ir neapdomīgi vārdos ietvertās emocijas. Galu galā – kāpēc tiek pieņemti likumi, kas neatbilst valsts konstitūcijai?
