Krīzes laikā par iekrājumiem izveidotā stikla un metāla konstrukciju ražotne «Glassstyle» bez kredītiem attīstījusies par starptautiski novērtētu uzņēmumu
SIA «Glassstyle» iekārtojusies agrākajā vēja tuneļa ēkā iepretim pirmajai mājvietai – Jelgavas Biznesa inkubatoram. Valdes loceklis un tirdzniecības pārzinātājs Dainis Bērziņš piebilst – ar «ekskluzīvu skatu uz Jelgavas pili». Iepriekšējā mājvieta kļuvusi arī par klientu – uzņēmums gatavo jaunas konstrukcijas ēkas kāpējiem bīstamajām kāpnēm. Atvērtā tipa birojā saglabājusies lete no vēja tuneļa kafejnīcas, kas tā arī netika atvērta klientiem. Interjerā lielformāta fotogrāfijās slejas Ņujorkas metāla un stikla augstceltnes. «Esam nosprauduši savu mērķi,» uz tām norādot, smejas otrs uzņēmuma īpašnieks – projektu vadītājs un ražošanas pārraudzītājs Mārtiņš Eltermanis, kuram Jelgavā pieder arī ziedu salons «Gunda» un interneta veikals ziedijelgava.lv.
Nokost lielāku kumosu, nekā var apēst
Lauksaimniecības tehnikas pārdevējs Dainis un ziedu tirgotājs Mārtiņš pirmo reizi stiklā biznesa ideju saskatīja, iedvesmojoties no kāda televīzijas raidījuma. Pirms trim gadiem, par abu ietaupītajiem pāris tūkstošiem latu un aptuveni trīs tūkstošu aizdevumu no toreizējās Hipotēku un zemes bankas dibinot uzņēmumu un sākotnēji strādājot «ārpus un starp pamatdarbu, arī brīvajās dienās», bija iecerējuši pelnīt, popularizējot, pārdodot un uzstādot stikla blokus. «Agrāk tie vairāk saistījās ar neizteiksmīgām sienām slimnīcās, bet tagad ir ļoti mainījušies – izvēle ir plaša. Papētot konkurentus un to, ko vēl viņi dara, iepatikās stikla durvis bez rāmja. Sākām skatīties, kā paši tās varētu veidot, uztaisījām, notestējām – sanāca,» atceras Dainis. «Laiks ieviesa savas korekcijas – durvis gatavojam joprojām, bet stikla bloku neesam pārdevuši nevienu, jo saskārāmies ar daudziem sarežģījumiem,» piebilst Mārtiņš. Turpmāk uzņēmums audzis bez kredītsaistībām un izaugsmē ieguldīts tikai no nopelnītā. «Aizsākām, kad visi bļaustījās par lielo krīzi, ka jābrauc prom, ka Latvijā nav ko darīt. Mums daudzi jautāja – vai traki esat? Sēdiet savās darba ietās un nekustieties!» atceroties smaida Dainis. 2013. gada sākumā komandu papildināja projektu vadītājs Māris Krasmanis, kura ambiciozie plāni un, kā saka Dainis, «vēlēšanās nokost lielāku kumosu, nekā var apēst», palīdzēja rast līdzsvaru starp viņu un nosvērtajiem Daini un Mārtiņu.
Puiši stāsta, ka, dabiski sekojot pieprasījuma gultnei, kļuvuši par biroju starpsienu, kāpņu margu, stikla jumtiņu izgatavotājiem. Tas bijis iespējams, pateicoties apņēmībai pērn pieteikt sevi metālapstrādē – jo tirgū pieprasītas stikla konstrukcijas, kas jau savienotas ar metālu. «Lai nebūtu tā, ka stiklinieks un metālapstrādātājs skatās viens uz otru, ja metinājums šķībs vai stikli neprecīzi, esam apvienojuši abas jomas. Un arī pasūtītājam ērtāk pie viena ražotāja,» skaidro Dainis. Līdz šim firmas vērienīgākais projekts ir gājēju tilts Oslo piepilsētā Norvēģijā. «Tas bija mūsu lielais eksāmens,» saka jaunie uzņēmēji. Tilts trīs fragmentos pārvests uz Lillestromu.
Skandināvi «čeko» latviešus
Uz Skandināviju ceļo katrs otrais «Glassstyle» ražojums, to vidū pieprasītās ugunsdzēsības kāpnes. Pirmie klienti no Eiropas turīgākās daļas par jelgavnieku veikumu interesējušies jau drīz pēc «Glassstyle» dibināšanas. «Aptuveni pusi klientu esam meklējuši paši, pārējie mūs atraduši internetā,» norāda Mārtiņš. «Tā kā Skandināvijā celtniecības materiāli ir ļoti dārgi, viņi pēc tiem lūkojas Baltijas valstīs un Polijā. Viņi uzmanīgi «čeko» tirgu un no ārzemēm iepērk praktiski visu.»
«Ar savām cenām skandināvu tirgū esam visai konkurētspējīgi, neskatoties uz transporta izmaksām un dārgo dzīvošanu, mūsu darbiniekiem uzturoties, piemēram, Norvēģijā,» Mārtiņš paskaidro.
Ne mazāk nozīmīgs it vietējais tirgus – augošais nelielais uzņēmums jau plūc augļus no sadarbības ar lielajiem būvniecības uzņēmumiem, piemēram, SIA «RERE 04», pēc kuras pasūtījuma veidoti stikla paneļi komunistiskā terora upuriem veltītajā memoriālā «Putenī» Torņkalnā, kura autors ir tēlnieks Pauls Jaunzems un arhitekts Juris Poga.
Uzņēmums joprojām pieņem arī individuālos pasūtījumus, to vidū – dušas sienas, bīdāmās durvis, virtuves virsmas. «Saprotams, nodalošās stikla sienas ir ievērojami dārgākas nekā rīģipša plāksnes. Tāpēc pamattirgus ir Rīga un Jūrmala. Šogad jau vairākas reizes mūsu meistari strādājuši Rēzeknē – Latgale ir it kā atdzīvojusies. Esam strādājuši arī Liepājā, un tādās reizes novērtējam, cik pateicīgs ir Jelgavas novietojums, turklāt mēs paši te dzimuši un auguši,» piebilst Dainis.
Sprunguļus spieķos neliek
Uzņēmums nav ne kāpurs, ne taurenis, puiši vērtē attīstības posmu. «Esam sapratuši, ko vēlamies ražot, ka vēlamies paplašināt sadarbību ar lielajiem būvniekiem, nostiprināties Skandināvijā. Projekti kļuvuši apjomīgāki, un tas liek justies stabilāk gan darba, gan naudas un arī stipras komandas ziņā,» pamato Dainis. Pašlaik uzņēmums nodarbina desmit cilvēku – četrus birojā un sešus ražotnē, bet, pildot atsevišķus pasūtījumus, tiek nolīgti papildu darbinieki, piemēram, lai izpildītu pasūtījumus Skandināvijā.
Pagājušajā gadā uzņēmums apgrozījis 442 476 eiro, liecina «Lursoft» statistika. «Pērn, attīstot metālapstrādi, esam daudz investējuši iekārtās, tāpēc tagad jāgaida – kad pelnīsim no izaugsmes,» saka Mārtiņš. Dainis piebilst, ka pērn krietni auga darba apjoms, bet nopelnītais nemitīgi ieguldīts tālāk.
«Negribējām uzreiz iet uz simttonnīgu ražošanu. Mums būtiskākais, lai jaudas pietiek esošajiem pasūtījumiem – no kāpņu margām līdz tiltiem. Šī vasara parādīs, cik tālu spēsim attīstīties,» spriež Mārtiņš. Piecsimt kvadrātmetru plašajā ražotnē Ozolniekos sagādāti moderni zāģi, metināmie aparāti, jaudīgs kompresors apstrādei ar smilšu strūklu stiklam un metālam, izpildot ES prasības. «Citi nozares uzņēmumi grēko, pirms krāsošanas metālu neapstrādājot ar smilšu strūklu, kas nodrošina ražojumiem ilgāku mūžu. Mēs strādājam tā, lai neliktu paši sev sprunguļus spieķos,» Mārtiņš turpina.
Jaunie uzņēmēji cer, ka vasarā būs daudz darba, tas dos iespēju paplašināt ražotni, jo lielākiem projektiem nomātajās telpās jau tagad ir pašauri. Dainis un Mārtiņš vērtē – optimāli būtu 2000 kvadrātmetru. Vasara parādīs, vai pareizais solis būs nomāt lielāku vai būvēt no jauna. ◆
