Vairumā izsaukumu apsargi ierodas velti, jo aparatūra ko pārpratusi, trauksmi radījis zirneklis vai īpašuma saimnieks aizmirsis aizvērt logu.
Raiņa ielā 16 daudzdzīvokļu mājas galā, kur atrodas firmas «Mega sargs» birojs, kustība vērojama cauru diennakti. Ik pa laikam piebrauc trafarēts džips, tumsā logos deg gaisma. Agrāk privātfirmas vietā tur mājoja Valsts policijas apvienība «Apsardze», ko likvidēja 2009. gadā. Pavēlā sestdienas vakarā «Ziņas» pusotras stundas garumā klātienē vēroja, kā pilsētā strādā īpašumu apsargi. Apvienoja darbu un dienestu Vakarā firmas birojā atrodas sargs, kas dodas uz izsaukumiem, un dežurante, kas uzmana vadības pults datoru. Tas ar radioviļņu palīdzību saistīts ar vairāk nekā deviņsimt firmas apsargātajiem objektiem Jelgavā un apmēram piecpadsmit kilometru rādiusā ap pilsētu. Nomierinošā puskrēslā, ērti atspiedies pret dīvāna atzveltni, apsargs Dzintars Žebrovskis stāsta, ka agrāk dienējis ceļu un kriminālpolicijā. Alga diezgan pieticīga, tādēļ, lai piepelnītos, paralēli sācis strādāt par apsargu apvienībā «Apsardze». Darbu apsardzē viņš turpina arī pēc tam, kad aizgājis izdienas pensijā. Tikai tagad tas vairs nav valsts struktūrā, bet privātfirmā. «Policista pieredze šeit labi noder,» spriež Dz.Žebrovskis. Te piepeši pusteikumā viņu pārtrauc pie pults ieslēgusies signalizācija. Operatore nosauc adresi, bet sargs, ar ierastu kustību veikli uzvilcis vesti, kuras kabatās ir Makarova pistole, lukturis, steks, rokudzelži, sēžas džipā. Saskaņā ar līgumu pēc trauksmes signāla saņemšanas sardzei dažās minūtēs objektā ir jābūt klāt. Reaģēšanas laiku nosaka, mērot, cik ātri doto attālumu auto var nobraukt, ievērojot satiksmes noteikumus. Apmēram pusotrā stundā, kamēr «Ziņas» vēro apsarga darbu, cits pēc cita atskan četri trauksmes signāli. Pirmais – kādā privātmājā, kuras saimnieki izbraukuši, otrs – jaunbūvē, trešais – veikalā, bet ceturtais – autoservisā. Visi steidzamie izbraukumi gan izrādās pa tukšo. Nevienā no objektiem nav mēģinājuši ielauzties zagļi, nav arī ugunsgrēka draudu vai citu nepatikšanu. Dz.Žebrovskis spriež, ka, ticamākais, trauksmi izraisījusi kāda tehniska ķibele. Piektais izsaukums kopā ar «Ziņām» ir uz kādu veikalu Pārlielupē, kur pēc darbalaika beigām nekādi nevar ieslēgt signalizāciju. «Kas – man šeit būs jānakšņo?!» apsarga atvestajam tehniķim, kas dežurē mājās, pikti saka pārdevēja. Viņa min, ka sistēmas bojājumā vainīgas varot būt arī žurkas. No žoga viss izskatās mierīgiPārliecība, ka savrupmājā, no kuras tika saņemts pirmais trauksmes signāls, viss kārtībā, tomēr nerodas – slēgti vārti un žogs ar uzrakstu «Nikns suns» neļauj apsargam īsti pārbaudīt, ka tur nekādu zagļu nav. «Bieži vien klienti apsardzei uztic vārtu atslēgas. Tad mēs vajadzības gadījumā objektu varam pamatīgāk apskatīt, taču šis klients to nav vēlējies,» paskaidro Dz.Žebrovskis. Trauksmes signāli ēkā mitējas paši no sevis, un sardze objektu pamet. Apsardzes firmās lēš, ka apmēram 90 procentos gadījumu trauksmes signāls objektā iedarbojas aparatūras «pārpratuma» dēļ. Vienā otrā gadījumā pie vainas varot būt «ķīniešu brāķis». Otrkārt, aparatūra ir ļoti jutīga un var reaģēt pat uz zirnekli, nemaz nerunājot par lielākiem dzīvniekiem. Bieži vien vainojama arī klientu aizmāršība, piemēram, atstāti atvērti logi, bet plandošais aizkars izraisa trauksmi. Taču apsargs brauc jebkurā gadījumā, ja trauksme netiek atsaukta. Par autoritāti maksā vairākFirmas «Mega sargs» valdes priekšsēdētājs jelgavnieks Jevgeņijs Kuzņecovs uzskata, ka klientiem, izvēloties apsardzi, vajadzētu ņemt vērā firmai pieejamos resursus, tostarp to, vai uzņēmumam ir vietējais birojs. Līdz 2009. gadam J.Kuzņecovs vadījis Valsts policijā ietilpstošās apvienības «Apsardze» Jelgavas nodaļu. Viņš uzskata, ka toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece rīkojās nepareizi, likvidējot policijas struktūru, kas bijusi pelnoša. Viņaprāt, pareizi būtu, ja par signalizāciju un sakaru aparatūru rūpētos privātas firmas, taču reaģēšana un izbraukšana uz notikumu vietām paliktu policijas ziņā. «Sargiem, kuri ir policisti, klienti bija gatavi maksāt vairāk,» saka J.Kuzņecovs. Ieraudzīt pirms noziegumaJelgavā klientus lūko arī Rīgas firma «Koblenz drošība». Tās valdes priekšsēdētājs Raivis Terinks, kurš policijā nodienējis desmit gadu, uzskata, ka firmai savs birojs tiešā objektu tuvumā nav nepieciešams. «Mēs varam apsargājamo vietu kontrolēt arī no pults Rīgā. Svarīgi, lai mums uz vietas būtu sargs ar automašīnu – tad var nekavējoties reaģēt uz trauksmes signāliem,» saka R.Terinks. Ieinteresējot klientus, viņš lielāku uzsvaru liek uz videonovērošanas iekārtām, kas iespējamo zagli pārsteidz, pirms viņš sācis lauzt durvis vai izsitis logu. Jelgavā pagaidām tāds pakalpojums nav īpaši izplatīts salīdzinoši augsto izmaksu dēļ. «Apsardzes cenas Latvijā ir nostabilizējušās un apmēram līdzinās tām, ko cilvēks ik mēnesi izdod, piemēram, par interneta pakalpojumiem. Viena videokamera mēnesī izmaksā ap pieciem latiem. Lai māju apsargātu, tādas parasti vajag vismaz četras,» stāsta apsardzes firmas vadītājs. Uzņēmumam «Koblenz došība» Rīgā darbojas 15 mobilās grupas. Tās uzrauga ne tikai mājas, bet arī vairākus simtus satiksmes autobusu, kuros ir trauksmes poga, kas nereti tiek arī lietota. Logam priekšā restesUzņēmējam Aldim Knāviņam, kurš apsardzes firmu pakalpojumus izmanto vairāk nekā desmit gadu, pirms nedēļas pirmo reizi dzīvē gadījās piedzīvot zagļa ielaušanos jaunajā birojā Sakņudārza ielā. «Sargi bija klāt trīs minūtēs. Zaglis, izsitot mājas pirmā stāva logu, bija sagriezis roku, tomēr viņu uz karstām pēdām policijai atrast neizdevās. Sargu iztraucēts, viņš paspēja paņemt tikai dažus telefonus un fotoaparātu, ne tās vērtīgākās lietas. Skādi apdrošinātāji jau ir atmaksājuši,» stāsta A.Knāviņš. Logam viņš aizlicis priekšā restes, lai kāds atkal nekristu kārdinājumā. Apsargi atvieglo policistu darbuTatjana Flandere, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jelgavas iecirkņa priekšniece Policija ar privātajām apsardzes firmām parasti sadarbojas tad, ja to objektā noticis kāds pārkāpums. Nereti privātie sargi atvieglo policistu darbu. Protams, kopumā policija ir atbildīga par drošību un sabiedrisko kārtību valstī, taču pašlaik apsardzes funkcija ir nodota privātajam sektoram, tādēļ uzņēmējiem izveidojusies biznesa niša. Nav noslēpums, ka Latvijas policistu atalgojums nav atbilstošs viņu darba atbildībai un bīstamībai. Tādēļ apsardzes firmās piestrādā daži mūsu kolēģi. Tas notiek ar struktūrvienības vadības atļauju, katrā atsevišķā gadījumā stingri izvērtējot, vai nerodas interešu konflikts.
