Domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas vairāk nekā jebkad agrāk izšķirs mūsu valsts nākotni, ir jāatceras divi atšķirīgie mērķi, ar kuriem uz vēlēšanām dodas politiķi, un tie mērķi, kuru vadīta, uz vēlēšanām iet lielākā sabiedrības daļa.
Domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas vairāk nekā jebkad agrāk izšķirs mūsu valsts nākotni, ir jāatceras divi atšķirīgie mērķi, ar kuriem uz vēlēšanām dodas politiķi, un tie mērķi, kuru vadīta, uz vēlēšanām iet lielākā sabiedrības daļa, jo mazākā uz vēlēšanām neies vispār. Proti, absolūti lielākajam politiķu vairākumam galvenie mērķi, kuru dēļ viņi startē vēlēšanās, ir vara un nauda, kā arī dalība korporatīvajās saitēs, kuras var izmantot arī laikā, kad cilvēks ir atstājis aktīvo «politisko apriti». Savukārt sabiedrības vairākumam, dodoties uz Saeimas vēlēšanām, parasti ir ilūzija, ka nākamā Saeima būs noteikti labāka par iepriekšējo, ka pensijas un algas valstī strauji pacelsies un no korupcijas nebūs ne ziņas, ne miņas. Lieki teikt, ka realitāte ir izrādījusies skarbāka, un, ja arī viens otrs ar politiku saistīts cilvēks ir kļuvis ļoti turīgs, tad to nekādā ziņā pagaidām nevar teikt par lielāko mūsu valsts iedzīvotāju daļu.
Tomēr labā ziņā ir tā, ka sabiedrība pa šiem skarbajiem gadiem tomēr ir palikusi gudrāka, un šajās vēlēšanās politiķiem ar sabiedrības viedokli būs jārēķinās kā nekad agrāk. «Ziņas» ir sākušas aptaujāt savu lasītāju viedokli par, viņuprāt, būtiskākajām problēmām, kas ar steigu būtu jārisina nākamajai Saeimai. Līdzšinējie aptaujas rezultāti nepārsteidz: «Ziņu» lasītāju nosauktās problēmas sakrīt ar redakcijas viedokli par lietām, kuras nākamajai Saeimai būtu darāmas vispirms.
Visbiežāk minētā problēma ir nepieciešamība paaugstināt zemās pensijas līdz iztikas minimuma līmenim. Tas pats tiek prasīts arīdzan attiecībā uz minimālajām algām, kas vedina domāt, ka to saņēmēju Jelgavā un rajonā ir pietiekami daudz, tāpat kā cilvēku, kuru vienīgais iztikas avots ir mazā pensija. Tāpēc, lūdzu, partijas – liela sabiedrības daļa gaidīs jūsu priekšlikumus mazo pensiju un minimālās algas paaugstināšanai valstī. Turklāt ne jau tādā formā, ka jūs mūs ievēlat un mēs par 50 latiem paaugstināsim pensijas un minimālo algu, bet gan reālistiskus, ar valsts iespējām samērojamus priekšlikumus, uzrādot tikpat reālus līdzekļu avotus, jo nauda no gaisa nemēdz krist.
Nākamā «Ziņu» lasītāju visbiežāk minētā problēma ir cīņa ar korupciju un atklātības palielināšana gan valsts institūciju, gan pašvaldību darbā. Tātad arī sabiedrība labi saprot, ka ar korupciju politiķiem visvairāk patīk cīnīties šķietami, nevis pa īstam, tāpēc nav ko brīnīties par milzīgajiem ēnu ekonomikas apjomiem valstī, lai arī var runāt, ka pašreizējās Andra Bērziņa valdības laikā tās īpatsvars no iekšzemes kopprodukta ir nedaudz samazinājies. Taču Latvijai ir acīmredzamas problēmas ar globālu lēmumu pieņemšanu. Te var minēt gan vienu otru neadekvāti zemo sodu ekonomiskos noziegumus pastrādājušajām personām, gan nevēlēšanos uzlikt par pienākumu atklāt ārzonas kompāniju īpašniekus, gan smieklīgā vilcināšanās ar jaunveidojamā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēli. Izskatās, ka neviens no līdzšinējiem kandidātiem uz šo posteni valdības partijām nav bijis gana parocīgs.
Kā nākamā problēma tiek minēta valsts pasīvā iesaistīšanās jaunu darbavietu radīšanā. Protams, valstij tās it kā nebūtu jārada vispār, taču – vai valsts ir radījusi pietiekami labvēlīgu situāciju jaunu uzņēmumu dibināšanai? It īpaši ārpus Rīgas un Latvijas lielākajām pilsētām. Sevišķi smaga ekonomiskā situācija ir Latgalē, kas jau tiek klasificēta kā teju nabadzīgākais novads Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū. Starp citu, ar intensīvu jaunu uzņēmumu rašanos nevar lepoties arī nedz Jelgava, nedz Jelgavas rajons, un, godīgi sakot, tikai Rīgas tuvums spēj glābt mūsu pilsētu no liela bezdarbnieku pūļa. Un, par spīti daudzajām runām pašvaldību vēlēšanu kampaņas laikā, Jelgava tā arī nav izrāvusies no Rīgas «guļamvagona» statusa, bet, pavērojot dzīvokļu tirgus attīstību RAF mikrorajonā, šķiet, ka šis statuss pat nostiprinās.
Pēdējā pagaidām visbiežāk minētā problēma, kas ar steigu būtu jārisina nākamajai Saeimai, ir vienādu iespēju nodrošināšana visiem Latvijas jauniešiem, kas vēlas iegūt kvalitatīvu izglītību. Nupat kā sāk veidoties situācija, ka augstākās izglītības iespējas nosaka studētgribētāja vecāku maka biezums, nevis talants vai intelekts.
Lai atrisinātu šo situāciju, iespējams, valstij vajadzētu piešķirt katram studentam kredītu, kas pilnībā segtu viņa izvēlētās mācību programmas studiju maksu un nodrošinātu iztikas līdzekļus vismaz 100 latu apmērā. Partiju uzdevums būtu atrast līdzekļus šim vai kādam citam labākam variantam nevienlīdzīgās situācijas novēršanai. Pretējā gadījumā drīz būs grūti runāt par vidusslāņa veidošanos Latvijā un situāciju varēs drīzāk raksturot ar leģendāro Viļa Plūdoņa dzejoli «Divi pasaules».
