Aprīļa sākumā Kēles Universitātē Lielbritānijā notika pirmā internacionālā dažādu paaudžu sadarbības programmu veidošanas konference. Tā bija organizēta ar UNESCO Izglītības institūtu un «Beths Johnson» fonda atbalstu.
Aprīļa sākumā Kēles Universitātē Lielbritānijā notika pirmā internacionālā dažādu paaudžu sadarbības programmu veidošanas konference. Tā bija organizēta ar UNESCO Izglītības institūtu un «Beths Johnson» fonda atbalstu. Konferences dalības maksas un ceļa izdevumus sedza Britu padome.
Iedomāsimies, ka visa pasaule ir viena liela pilsēta. Tajā ir dažādas ēkas: lielas un mazas, vecas un jaunas. Tajās visās dzīvo cilvēki: veci un jauni, lieli un mazi. Un katram šajā pasaulē ir tiesības uz pilnvērtīgu dzīvi, sevis izteikšanu, laimi un sapratni, tiesības mācīties un pilnveidoties kopā.
Iedomāsimies, ka virs mums ir pasaule, kuru mēs varētu apzīmēt ar vārdu «jaunie», kura pamazām kļūst aizvien pieaugušāka, bet šīs pasaules apakšējā daļā ir pasaule, kuru saucam par «vecajiem» un kura pamazām aiziet no mums. Līdz ar šo pasauli aiziet arī tās kultūras un mākslas vērtības, aiziet tikumi un tradīcijas, aiziet vērtības, ar kurām mūsu cilvēce ir bagāta. Šī paaudze aiziet, tā arī nesapratusi un nepārņēmusi to, kas ienācis jaunās paaudzes dzīvē. Kāpēc viena paaudze nepieņem otru un nemācās viena no otras? Kāpēc neveidojas dialogs un šie divi spēki nestrādā kopā? Vai un cik ilgi mēs varam gaidīt? Vai pasaulē ir dažādu paaudžu sadarbības un kopā mācīšanās programma? Ko darīt, lai šī programma pastāvētu un darbotos? Kas par to ir atbildīgs?
Par šiem jautājumiem trīs dienas diskutēja simts cilvēku no visiem pasaules kontinentiem. Simts cilvēku ar dažādu ādas krāsu no 20 valstīm ar atšķirīgu ekonomisko situāciju, bet vienādu domāšanu – paaudzēm jāmācās vienai no otras un jādarbojas kopīgi.
Izrādās, ka vairākās valstīs – visvairāk Lielbritānijā, ASV, Jaunzēlandē, Kanādā, Nigērijā un citviet – ir daudzas atsevišķas programmas, bet nav vienai valstij kopējas, ne arī globālas internacionālas programmas. Ir vesela sērija literatūras, kas apraksta programmu darbību. Kas šo darbību vada? Vai tikai brīvprātīgie sociālie darbinieki, sadarbojoties ar skolotājiem entuziastiem? Pašvaldībās ir kāds cilvēks, kas ir īpaši atbildīgs par to, lai palīdzētu gan izglītības, gan sociālajām iestādēm pulcēt kopā visas paaudzes un strādāt kopā. Īpaši interesantas varētu būt rotaļas, kurās katrs klātesošais izvēlas vienu lomu un visās radītajās situācijās tajā arī darbojas. Pēc tam par to tiek uzrakstīts stāsts. Piemēram, vai vajadzēja kara laikā bērnus no vecākiem aizsūtīt projām. Dažādas paaudzes iejūtas otras lomā, cenšoties saprast otru. Pasaules praksē ir kopīga teātru iestudēšana, dažādu priekšmetu veidošana, lasīt mācīšanās, vēstures projektu rakstīšana.
Taču, lai darbs ritētu sekmīgi, vadītājam ir jāzina metodika un paņēmieni, kā to sākt un vadīt, nemitīgi izvērtējot, ko esam ieguvuši un kādi varētu būt iespējamie draudi.
Jelgavas rajonā šī metodika tagad ir un ir arī iestrādes dažādu paaudžu sadarbības projektu veidošanā. Mēs būtu ļoti gandarīti, ja arī citur valstī sekmētos paaudžu kopā darbošanās. Tas būtu vēl viens solis pretī mūsu laimei un labklājībai.
Māra Pūre, Jelgavas rajona Izglītības pārvaldes skolu speciāliste, Baltijas valstu pārstāve konferencē «Paaudžu sadarbība – globāla perspektīva»
