Turpmākajos gados Latvija plāno tērēt ap 40 miljoniem eiro no ES fondiem, lai samazinātu skolu (īpaši profesionālo izglītības iestāžu) nepabeigušo audzēkņu skaitu.
Katru gadu no Latvijas profesionālajām izglītības iestādēm pazūd ap pieciem tūkstošiem audzēkņu. Rēķinot visas skolas kopā, tie ir 9,6 procenti jauniešu, kuri dažādu iemeslu dēļ nepabeidz mācības, noskaidrojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica». Arī mūspuses profesionālās izglītības iestādes ik gadu zaudē līdzīgu procentu, ko, ņemot talkā ES fondu līdzfinansējumu, turpmākajos piecos gados plānots samazināt par diviem procentiem. Lai tas notiktu, pirmkārt būtu jāatrisina ekonomiskās grūtības, piemēram, jauniešiem no tālākiem lauku rajoniem atbraukt uz skolu un regulāri tikt pie siltām pusdienām, atzīst aptaujātie skolu direktori.
Visvairāk aiziet pirmajā semestrī
Ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datus, «Re:Baltica» noskaidrojusi, ka lielākā daļa no šiem aptuveni pieciem tūkstošiem, kuri katru gadu nepabeidz arodskolu, ir jauni vīrieši. Visvairāk izkrīt pirmajā semestrī, kad no skolām pazūd 42 procenti no visiem nepabeigušajiem. Kā galvenie iemesli tiek minēti nepietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu patstāvīgu dzīvi kopmītnēs, pārāk grūtās mācības, kā arī nepareiza profesijas izvēle. Savukārt Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs secinājis, ka lielā atbiruma (salīdzinājumā vidusskolas nepabeidz tika pusotrs procents audzēkņu) noslēpums ir tas, ka profesionālās izglītības iestādes vairāk izvēlas puiši ar vājām sekmēm vai uzvedības problēmām, no kuriem daudzi nāk no mazāk turīgām ģimenēm, kur vecāki nespēj vai neprot atbalstīt savus bērnus.
Situācijas glābējs solās būt kārtējais ES fondu līdzfinansētais projekts, kura laikā turpmākajos piecos gados plānots tērēt ap 40 miljoniem eiro, lai samazinātu no skolām atbirušo skaitu. Lielākā daļa naudas paredzēta audzēkņu materiālajam atbalstam – ēdināšanai, transportam, kopmītnēm. Pārējais – valsts līmeņa datu bāzes izveidošanai, skolotāju apmācībai, vajadzīgo speciālistu (psihologu, mentoru) piesaistei, sadarbību grupu starp atbildīgajām patvaldības iestādēm (bāriņtiesas, sociālie dienesti, policija) izveidei un vecāku izglītošanai.
Nepietiek līdzekļu ceļam un dzīvošanai
Arī Jelgavas tehnikuma direktore Janīna Rudzīte piekrīt, ka pirmkārt būtu jāatrisina audzēkņu ekonomiskās problēmas. No 90 (10,6 procentiem) gada laikā mācības pametušajiem, 47 bijuši pirmkursnieki (17 – 2. kurss, 14 – 3. kurss, divi – 4. kurss), bet 27 norādījuši, ka aiziet no skolas ģimenes apstākļu dēļ.
«Izglītojamie pie mums ierodas ne tikai no Jelgavas un tuvējiem novadiem, bet arī no Bauskas, Dobeles, Tukuma, Saldus, Alūksnes, Pierīgas un citiem Latvijas reģioniem. Dienesta viesnīca mums ir salīdzinoši lēta – 8,64 eiro mēnesī. Taču bērniem ir arī jādzīvo, jāēd, un ne visi vecāki spēj to nodrošināt. Turklāt, tikuši projām no mājām, daudzi siltām pusdienām atvēlēto naudu iztērē citiem mērķiem,» novērojusi direktore. Viņa atzinīgi vērtē igauņu piemēru, kur jau vairākus gadus profesionālo skolu audzēkņiem valsts kompensē ceļa izdevumus, kā arī nodrošina attiecīgu summu pusdienām. «Piemēram, valsts katram atvēl eiro dienā, par ko pienākas kartupeļi, salāti un dzēriens, bet, ja jaunietis vēlas gaļu, viņš piemaksā,» min J.Rudzīte. Tāpat būtiski ir segt ceļa izdevumus, jo «skolu kļūst mazāk, bet attālumi lielāki».
Šajā ziņā izglītības iestāde nevar palīdzēt – brīvpusdienas un citus atvieglojumus kārto pašvaldību sociālie dienesti. Taču noturēt audzēkņus, kuri, piemēram, ilgstoši slimo, mājās audzina bērniņu, strādā, devušies uz ārzemēm un citu iemeslu dēļ nevar nokārtot savas mācību saistības, varētu palīdzēt tālmācības programma, kuras izveidē patlaban strādā Jelgavas tehnikuma komanda.
«Nevar teikt, ka masveidā, bet vairāki jaunieši tomēr pamet mācības, jo dodas uz ārzemēm, kur daudziem ir brāļi, māsas, vecāki. Daļa aizbrauc, jo viņiem ir slikti materiālie apstākļi, citiem uznāk «depresija», ka tāpat nepabeigs skolu. Joprojām pastāv ilūzija, ka ārzemes ir īsta sapņu zeme,» stāsta direktore.
Divreiz lielāka mācību slodze
Jāpiebilst, ka IZM kopā ar darba devējiem jau līdz šim mērķtiecīgi strādājusi, lai vairotu profesionālās izglītības prestižu. Ieguldot 183 miljonus eiro no ES fondiem, Latvijā izveidoti 19 kompetenču centri, kāds ir arī Jelgavas tehnikums. Līdzīgi kā citas iestādes tas piedzīvojis pamatīgu rekonstrukciju un ieguvis modernu tehniku. Kopumā valstī tas ļāvis sasniegt 39 no vēlamajiem 50 procentiem skolēnu, kuri pēc pamatskolas izvēlas apgūt profesiju.
Tomēr joprojām pastāv stereotips, ka arodskolas domātas tiem pusaudžiem, kuriem neveicas mācībās, kā arī – profesionālajās izglītības iestādēs mācīties ir vieglāk, norāda «Re:Baltica», piebilstot, ka daudziem tas izrādījies liels klupšanas akmens. IZM pētījumā atklājās – vidēji 20 audzēkņu no katras arodskolas atbirušajiem bijuši nesekmīgi. Viņi nav apzinājušies, ka patiesībā profesionālajās izglītības iestādēs slodze ir dubulta, jo jāapgūst gan vidusskolas mācību priekšmeti, gan arods. Turklāt nokārtot centralizētos eksāmenus, kas visiem vidusskolēniem ir vienādi, ir daudz grūtāk, jo vispārizglītojošos priekšmetos stundu skaits ir mazāks. Tas izskaidro, kāpēc pagājušajā mācību gadā, piemēram, matemātikas centralizētajā eksāmenā arodskolās vidēji tika sasniegti vien 20,6 procenti (divreiz mazāk nekā vidusskolās).
Piektdaļai – desmit eiro mēnesī
Arī Jelgavas tehnikumā nesekmība ir viens no skolas nebeigšanas iemesliem. Bieži vien tas iet roku rokā ar kavējumiem. «Cenšamies to nepieļaut – grupu audzinātāji ļoti seko līdzi. Ja audzēknis nav stiprs mācībās un daudz kavē, vienā brīdī viņš sapratīs, ka netiks galā, un aizies,» risku apzinās J.Rudzīte, piebilstot, ka viens no regulējošiem un motivējošiem paņēmieniem ir arī stipendijas. Piemēram, ja nedēļā regulāri tiek kavētas divas mācību stundas, stipendija samazinās. Savukārt, ja kavēts ne vairāk par astoņām stundām, stipendija ir divreiz lielāka par minimālo, lai gan saņemti arī nesekmīgi vērtējumi.
Jelgavas tehnikuma direktores vietniece Nadežda Bergfelde stāsta, ka stipendijas apmēru, kas var sasniegt pat 150 eiro, ietekmē dažādi faktori. Vērā tiek ņemtas ne tikai sekmes un apmeklējums, bet arī panākumi sportā un konkursos, aktīva dalība skolas dzīvē. Piemēram, šajā mācību gadā skolā nodibināts tautas deju kolektīvs, kas audzēkņiem ļauj nopelnīt papildpunktus. «Daudziem izglītojamiem stipendija ir vairāk nekā simts eiro mēnesī. Īpaši 4. kursa audzēkņiem, jo beigušies vispārīgie priekšmeti, piemēram, matemātika un fizika, kas parasti novelk uz leju atzīmes. Tomēr aptuveni piektdaļa saņem minimālo stipendiju – desmit eiro –, kas pienākas katram neatkarīgi no sekmēm un kavējumiem,» raksturo N.Bergfelde, piebilstot, ka ir ļoti grūti dabūt labāku stipendiju, ja jau pamatskolas posmā nav ielikts pietiekams zināšanu pamats.
Radīt izpratni, ka izglītība ir svarīga
Tehnikums novērojis, ka daudzi pirmkursnieki pazūd, jo viņus atsaukušas atpakaļ vietējās vidusskolas, kas joprojām ļoti uztraucas par skolēnu skaitu. Daži kļūdījušies profesijas izvēlē. To palīdz risināt izglītības iestādes karjeras konsultants, piemēram, piedāvājot mācības citā programmā (ja vien tajā ir brīvas vietas). Skolā darbojas arī sociālais pedagogs, taču tiek meklēts spēcīgs psihologs, kurš spētu saprasties ar jauniešiem un palīdzētu risināt viņu samilzušās problēmas. Arī tas ir labs ieguldījums audzēkņu noturēšanā un motivēšanā iegūt diplomu. Taču galvenie skolas pamešanas iemesli ir citi.
«Kamēr uzņēmēji būs ieinteresēti turēt darbinieku bez kvalifikācijas, daudz nekas nemainīsies. Lai samazinātu atbirumu, pirmkārt, izglītojamie jāatbalsta materiāli. Otrkārt, jānodrošina atbalsta personāls. Treškārt, jābūt skaidri redzamai nākotnes perspektīvai. Valstij jārada sistēma, ka konkrētās profesijās strādāt var tikai ar attiecīgu izglītību. Tas būtu nozīmīgs ieguldījums jauniešu sapratnes veidošanā, ka izglītība ir svarīga. Citādi, piemēram, būvniecības buma laikā daudzi pameta mācības, bet, kad sākās krīze, palika bez darba. Tāpat jāatjauno profesijas prestižs. Cildinām arhitektus un mediķus. Taču – vai pastāv nominācija «Gada celtnieks»? Jauniešiem jāsaprot, ka profesija ir vērtība – automehāniķis savā specialitātē var strādāt ne tikai Latvijā, bet arī Anglijā, Amerikā un citur pasaulē, uz kuru durvis patlaban ir plaši vaļā,» uzsver J.Rudzīte.
Varētu palīdzēt moduļu sistēma
Edīte Bišere, Jelgavas Amatu vidusskolas direktore
Šajā mācību gadā mūsu audzēkņu skaits no 580 samazinājies līdz 540. Lielākā daļa mācības pametuši 1. kursā. Galvenie iemesli ir izbraukšana no valsts, kā arī ekonomiskās problēmas. Taču mēdz gadīties arī tā, ka pēdējā kursā pirms kvalifikācijas prakses dažs atjēdzas, ka nav izvēlējies pareizo profesiju. Parasti arī viņu sekmes ir tādas, ka nespētu nokārtot eksāmenus. Risinājums varētu būt tā saucamā moduļu sistēma, kad, piemēram, iespējams iegūt zemāku, bet tomēr profesionālo kvalifikāciju saskaņā ar apgūtajām zināšanām.
Pirmajā vietā sociālais jautājums
Lilita Leoho, Zaļenieku Komerciālās un amatniecības vidusskolas direktore
Mācību gada laikā līdzīgi kā citur Latvijā mēs zaudējam 14–15 procentu profesionālās izglītības programmu audzēkņu (patlaban mācās 172 izglītojamie). Vairāk aiziet no 1. kursa, jo sapratuši, ka kļūdījušies profesijas izvēlē, kā arī viņu zināšanu līmenis nav tik augsts, kā to prasa, piemēram, elektriķu vidējā profesionālā izglītības programma. Savukārt daļa aizgājušo vecāko kursu audzēkņu izceļojuši uz ārzemēm, bet citi sākuši strādāt. Novērojam gan pozitīvu tendenci, ka pēc pāris gadiem trīs līdz pieci procenti no viņiem atgriežas, lai iegūtu kvalifikāciju. Tomēr joprojām ļoti aktuāls ir sociālais jautājums. Ja audzēknis labi mācās un nekavē, var nopelnīt diezgan lielu stipendiju. Taču ne visi to spēj un pamet mācības. Tāpēc ir ļoti apsveicami, ka liela daļa ES fonda līdzekļu tiks novirzīti izglītojamo materiālajam atbalstam.
Dobelē
Par 18 audzēkņiem mazāk
Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošajā vidusskolā iespējams apgūt automehāniķa, datorsistēmu tehniķa, ēdināšanas pakalpojumu speciālista, viesmīlības pakalpojumu speciālista, friziera, krāšņu podnieka, lietveža un apdares darbu strādnieka profesijas. Direktors Romāns Griškevičs stāsta, ka 2016. gada 1. septembrī profesionālajās izglītības programmās mācības sāka 224 izglītojamie, bet no šā gada 2. janvāra tās turpina 206 audzēkņi. Kā galvenos mācību pārtraukšanas iemeslus viņš min to, ka izglītojamie aiziet strādāt algotu darbu, kļūst par jaunajām māmiņām, izbrauc uz ārzemēm, maina dzīvesvietu, kā arī ģimenes apstākļus.
