Ap 150 studentu un mācību spēku LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē bija atnākuši uz tikšanos ar Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku, lai diskutētu par pusotra tūkstoša lappušu biezo ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), kas top ES un ASV savstarpējās sarunās un varētu tikt sagatavots līdz 2019. gadam. A.Pabriks uzsvēra, ka mums, Latvijas valstij, jāspēj parūpēties par savu interešu aizstāvību šajā līgumā, kamēr tas vēl top.
«Sarunas ir beigušās, un norit darbs pie ES un Kanādas tirdzniecības līguma, ko uzskata par tādu kā ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības līguma priekšvēstnesi, ratifikācijas procedūras,» diskusijas sākumā minēja A.Pabriks. Viņš piebilda, ka abi šie līgumi varētu sanākt diezgan līdzīgi. Piemēram, mūsu uzņēmējiem varētu pavērties iespēja piedalīties ASV pašvaldību sludinātajos konkursos. Abos līgumos būs noteikti arī muitas tarifi, vienotas kvalitātes prasības precēm un pakalpojumiem.
ASV ir tāls, bet drošs partneris
Vispārējus tirdzniecības līgumus ar ASV noslēgušas daudzas Eiropas valstis, tostarp 1994. gadā arī Latvija. «Taču tās ir tikai dažas lapiņas ar ļoti vispārīgu tekstu,» A.Pabriks raksturoja līdzšinējo ASV un Latvijas tirdzniecības līgumu.
ASV Latvijai ir visai tāls tirdzniecības partneris (LIAA informācija liecina, ka 2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar šo valsti bija 18. vietā). Taču A.Pabriks minēja, ka tirdzniecības apjoms ar ASV pēdējā laikā aug, turklāt bilance Latvijai ir pozitīva jeb eksports pārsniedz importu. «Raugoties no ES skatpunkta, ļoti svarīgi, lai ES un ASV ciešāk sadarbotos. Kad pirms pusotra gada sākās Krievijas un Ukrainas karš, mūsu drošību stiprināt atbrauca tieši ASV karavīri. Jebkura cita valsts – Vācijas vai Norvēģijas karavīri – atbrauc un aizbrauc, bet amerikāņi ir pastāvīgi,» atgādināja A.Pabriks.
Izdevība nišas produktiem
A.Pabriks sprieda, ka TTIP vajadzētu būt interesantam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kādu Latvijā ir lielākā daļa. Turpretī lielie starptautiskie uzņēmumi sekmīgi darbojas sev interesējošajos tirgos arī bez TTIP. A.Pabriks domā, ka, noslēdzot TTIP, īpašs potenciāls ir nišas produktiem, jo aug pieprasījums pēc ekoloģiski tīras, bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas un pat eksotiskām precēm.
Diskusijas laikā izskanēja bažas arī par iespējamo ģenētiski modificētās pārtikas ievešanu ES. A.Pabriks minēja, ka jau tagad ES ir valstis, kurām nav iebildumu pret šādu pārtiku, un katra ES valsts var izlemt, kā pret to attiekties. TTIP ģenētiski modificētās pārtikas jautājumus neskars. «Sarunu vedējs no ES puses ir Eiropas Komisija, un tai nav dotas tiesības pazemināt kvalitātes standartus,» skaidroja A.Pabriks. Viņš aicināja Latvijas pārstāvjus aktīvāk lobēt savas intereses topošajā TTIP.
Ar Krieviju sadarboties riskanti
Kāda studente minēja, ka Latvijas politiķiem vajadzētu pūlēties uzlabot attiecības ar Krieviju (vēl aizvien Latvijas trešais lielākais tirdzniecības partneris eksportā, bet piektais – importā), kur pēdējā laikā ES un Krievijas attiecību saspīlējuma dēļ vairākas ekonomikas nozares ir cietušas. A.Pabriks atzina, ka pasaulē visintensīvākā tirdzniecība norit starp kaimiņvalstīm un Krievija ir nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Taču viņš sprieda, ka tagad būtu bezatbildīgi rosināt tirgoties ar Krieviju, kas ir politiski nestabila un arī apdraud Latvijas neatkarību. Diskusijas dalībniekiem noslēgumā bija iespēja piedalīties viktorīnā, laimējot ceļazīmi divām personām ciemos pie Eiroparlamenta deputāta A.Pabrika uz Briseli. To ieguva Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolniece Linda Kamola. ◆
