5. novembra publikācijā «Pie ārsta piereģistrējusies lielākā daļa iedzīvotāju» J.Vērzemnieks minēja faktu, ka būšot arī tādi ģimenes ārsti, kas vēlēsies atbrīvoties no bieži slimojošajiem pacientiem: viņi var vienkārši atteikties cilvēku tālāk ārstēt.
5. novembra publikācijā «Pie ārsta piereģistrējusies lielākā daļa iedzīvotāju» J.Vērzemnieks minēja faktu, ka būšot arī tādi ģimenes ārsti, kas vēlēsies atbrīvoties no bieži slimojošajiem pacientiem: viņi var vienkārši atteikties cilvēku tālāk ārstēt, tādēļ radīsies tā saucamie klejojošie pacienti.
Vērzemnieka kungs, esmu paciente, kas ļoti reti slimo, tādēļ mani ļoti ieinteresēja jūsu teiktais. Sakiet, priekš kā ārsts ir domāts. Lai uzlabotu pacientu veselību! Nebūsim naivi, neviens ārsts nevar cilvēku uztaisīt no jauna. Gribētu, lai jūs atbildat, kāpēc ārsti ir izvēlējušies savu profesiju un nodevuši zvērestu? Vai viņu pienākums nav palīdzēt jebkuram cilvēkam, neņemot vērā viņa ādas krāsu, ieņemamo amatu un sociālo stāvokli sabiedrībā? Sakiet, no kura iedzīvotāju slāņa ārsti centīsies atbrīvoties? Nu, protams, ka no zemākā, jo viņi ir nonākuši tādā stāvoklī, pie kā ir vainojama valdības politika, kas veicina cilvēku izmiršanu. Priekš kā mums ir vajadzīga medicīna? Priekš tam, lai katrs pacients varētu izvēlēties savu ārstu, kuram viņš uzticas. Bet pēc jaunajiem noteikumiem, ja tev nav naudas vai tu man nepatīc, vai arī sliktākā gadījumā esi «miskastnieks» vai bezpajumtnieks, tad priekš tevis ir radīts likums, kas tevi neaizstāv ne sociāli, ne morāli. Ja Hitlers un Staļins masveidā iznīcināja cilvēkus, par ko tagad sauc tribunāla priekšā, tad Šķēles kungs rada likumus, lai mirstīgajam nevajadzētu ne ēst, ne dzert, kā arī dod ārstiem patvaļu: kā gribu, tā daru. Manas domas sakritīs ar daudzu pacientu viedokļiem. Priekš kam mums ir vajadzīga Medicīnas akadēmija, kur mācās ārsti, kas pārbauda mūsu maciņus un ieņemamo stāvokli sabiedrībā, nevis mūsu, mirstīgo, veselību?
Velta
