Eiropas kultūras mantojuma dienās par tēmu «Latvijas muižas un pilis» līdzās Vilces un Zaļenieku muižām Eiropas savienības interesi un atbalstu saņēma arī Jelgavas pils.
Eiropas kultūras mantojuma dienās par tēmu «Latvijas muižas un pilis» līdzās Vilces un Zaļenieku muižām Eiropas savienības interesi un atbalstu saņēma arī Jelgavas pils. Sestdien pilī kopā ar senu tērpu izrādēm, izklaidēm, ekskursijām un koncertiem varēja gūt arī daudz citas informācijas.
Jelgavnieku senās mūzikas ansamblis vijīgo kāpņu ieskautajā foajē spēlēja gan eksotiskas un senas dziesmas, gan arī instrumentālus darbus. Solists Aigars Reinis sacīja: «Esam sanākuši kopā samērā nesen, arī nosaukuma mums vēl nav. Senā mūzika mums ir vaļasprieks un pašizpausme.»
Par spīti lietum, pils bija pulcējusi daudz interesentu.
Kamēr virs pils uzvilka zilo Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu, kādā no auditorijām LLU Jelgavas pils ekspluatācijas daļas vadītājs jeb pils saimnieks Nauris Asarītis stāstīja par pils restaurācijas vēsturi, galvenokārt – par pēdējos gados paveikto.
Jelgavas pils restaurācijas jautājumu risināšanā palīdz tuvu esošā Rundāles pils, ko projektējis tas pats Rastrelli. Ja kaut kas pazudis un nav atrodams vecajos attēlos vai plānos, var aizbraukt uz Rundāli, apskatīties, kā tā vai cita arhitektūras detaļa izskatās tur, un to pārkopēt, restaurējot Jelgavas pili.
Mūsu pils posēji pilnībā piekrīt Rundāles muzeja direktora I. Lancmaņa idejai, ka Jelgavas pils – lielākā Baltijā un viena no lielākajām Austrumeiropā – varētu kļūt par starptautisku kultūras centru, kur notiktu starptautiskas konferences, tikšanās un citi vērienīgi pasākumi. Līdz šim visvairāk līdzekļu pils restaurācijai un sakārtošanai devuši biznesmeņi, līdzējis arī valsts budžetā paredzētais finansējums, atbalsts saņemts no Ziemeļreinas-Vestfālenes pavalsts. No 1994. līdz 1997. gadam restaurētas pils parādes kāpnes, rektora kabinets un sēžu zāle, E.J. Bīrona pavardu telpa un tagadējā LLU ārlietu daļa, cokolstāva gaitenis ar dažām telpām, tualetes, E.J. Bīrona noliktavu telpas un tagadējais starptautiskais konferenču komplekss, hercogu kapenes un ekspozīciju zāle, kā arī pēc iegruvuma 1993. gadā – vecā nojauktās viduslaiku pils aka, kas tagad zem parādes kāpnēm ir sagatavota apmeklētāju apskatei.
Šī aka atklājās, iegrūstot apmēram 40 m³ gruntij. Būvējot tagadējo pili, tā tikusi pārklāta ar dēļiem un baļķiem un patiesībā atstāta ārpus pils sienām, jo tagadējo uzbrauktuvi virs tās uzbūvēja tikai 30. gados. Patlaban radīts kompromiss – nostiprināta uzbrauktuve, bet zem kāpnēm izveidota telpa, kurā kā muzejiska vērtība atrodama vecā aka (no kuras pēc iegruvuma izvilka dažas senas vīna pudeles, kas gan bija ļoti trauslas un saplīsa).
Restaurējot tagadējo tualešu telpas un cokolstāva gaiteņus, tika atklāts, ka 30. gados nepareizi un nevietā paaugstināta grīda. Vecā grīda, ko veidojis ķieģeļu bruģis, bijusi par 60 cm zemāk. Šī paaugstināšana sekmējusi lieku mitruma uzkrāšanos telpās, kas ilgus gadus bojāja pils sienas. Tagad pēc iespējas tiek samazināts šis paaugstinātais slānis. Oriģinālais grīdu līmenis tagad ir kapenēs. Atklājot aku, tika konstatēts, ka viduslaiku pils atradusies vēl 2,40 m zemāk par tagadējo grīdas līmeni. Grūtības restaurācijā radījis arī tas, ka reāli Bīrons savu pili līdz galam nepaguva uzcelt. Atjaunojot daudz nācies kopēt no Rundāles pils, bet lustras pat veidotas kā kopijas no līdzīgas pils Pēterburgā.
Būtiski bijuši ap pils sienu šogad veiktie drenāžas darbi notekūdeņu novadīšanai. Tos veicot, konstatēts, ka ēka pamatos ir vesela. Svarīgs ir skārda jumta segums. Tāds bijis arī Bīrona laikā. Daži stāstnieki gan pauduši, ka Bīrona jumts bijis no sudraba, taču Rundālē atrasti vecā jumta seguma fragmenti, un konstatēts, ka tas bijis pārklāts ar alvu. Bīrons bijis lepns saimnieks – veicot darbus, izdevies atrast durvju rokturu apdares, kas bijušas no bronzas, bet – apzeltītas. Pilnīgi gājuši bojā griestu profili, to vietā veidoti citi.
Sarežģījumi ir ar pils sienu apmetuma biezumu. Rastrelli izmantojis plānu apmetumu – apmēram 5 mm. Kopš 30. gadiem tas uzaudzis līdz 7 cm (70 mm) biezumam. Biezais apmetums ir no cementa, tas neelpo, bojā pili. Šī problēma vēl jārisina. Vēl gan pils restaurācijā palīdz fakts, ka pils veidota spoguļvariantā no divām līdzīgām daļām. Tas ļauj salīdzināt abas puses un atrast detaļu oriģinālo risinājumu.
Patlaban aktuāls jautājums ir jumta ventilācija bēniņos. Darbi turpinās, un varbūt pēc Eiropas Savienības uzmanības pievēršanas arī palīdzības un līdzekļu būs vairāk. Apstāties vairs nedrīkst.
