Ne viss ir zelts, kas spīd, – ieraugot smukus pauguriņus uz kalna, nesteidzieties nodomāt – re, cik jauki tramplīni!
Ne viss ir zelts, kas spīd, – ieraugot smukus pauguriņus uz kalna, nesteidzieties nodomāt – re, cik jauki tramplīni! Apsveriet, vai gribat, lai jūsu sēžamvieta sāp vēl vismaz mēnesi…
Meitenes, kalns nav tā vieta, kur savu skaistumu rādīt. Nav jēgas krāsoties, jo pēc pāris braucieniem kosmētika būs izplūdusi un efekts pārvētīsies defektā.
Tiem, kam bail gan no augstuma, gan aukstuma, nav vērts braukt līdzi. Ja nu tomēr sadūšojaties, jau iepriekš jāparedz, ko tur darīsiet, lai nebojātu pārējiem prieku ar savu pukstēšanu un gribēšanu uz mājām.
Ja ir iespējas pārģērbties, paņemiet līdzi sausu drēbju kārtu.
Pat ja brauciens uz kalnu jums varētu likties drošāks un ekonomiski izdevīgāks ar sabiedrisko transportu, silti iesakām tomēr ceļā doties ar personīgo auto. Pat ja tas ir sagrabējis fords vai opelītis – lielāku prieku no sniega un atpūtas gūsiet, ja nebūsiet spiesti «uzmanīt» pulksteni un sevi ierobežot.
Pēc izklaides lieliski jūs sasildīs termosā ielietā tēja vai kafija, taču iegaumējiet, ka slidenā laikā termosi mēdz būt īpaši trausli.
Labāk slēpot vai šļūkt no kalna dodieties uz labi pazīstamām vietām. Tad izvairīsieties no iespējamās apmaldīšanās, kā arī šoka, ka biezajā mežā nav sniega.
Ja esat nolēmuši ar plēvi braukt no kalna, ieteicams līdzi paņemt vai nu vairākas plēves, vai vienu izturīgu. Pretējā gadījumā jau pēc pāris pirmajiem braucieniem maiss pārvērtīsies par driskām.
