Veicinot sabiedrības izpratni
par nepieciešamību ziedot asinis, 14. jūnijā tika atzīmēta
Pasaules asins donoru diena. Lai arī oficiāli asins donoru dienu
atzīmē kopš 2004. gada, saknes asins pārliešanai ir meklējamas
daudz senāk – 17. gadsimtā, kad franču ārsts Žans Batista Denī
izlēma pacientu ārstēt ar teļa asins pārliešanu. Mūsdienās ir
skaidrs – cilvēkam drīkst pārliet tikai cilvēka asinis,
tādējādi palīdzot un glābjot sasirgušos. To, kā labāk
sagatavoties pirms asins ziedošanas, ko darīt pēc tam, stāsta
“Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Pirms katras asins vai asins
komponentu ziedošanas reizes ir rūpīgi jāizvērtē ne tikai spēja
palīdzēt kādam citam, bet arī savs veselības stāvoklis. Trīs
līdz četras stundas pirms procedūras ir jāietur viegla maltīte,
kā arī svarīgi ir papildus uzņemt šķidrumu – tukšā dūšā
asinis ziedot nedrīkst. Tāpat divas līdz trīs stundas pirms asins
ziedošanas nedrīkst smēķēt – tā ne tikai varēs nodrošināt
labāku pašsajūtu procedūras laikā, bet ziedotajās asinīs būs
kvalitatīvāki asins komponenti. Jāizvairās arī no trekniem
ēdieniem –
treknas gaļas, zivīm vai siera –,
kā arī alkoholisko dzērienu lietošanas.
Mazāk zināms ir fakts, ka asins
ziedošana palīdz arī pašam donoram. Pētījumi liecina, ka
regulāra asins pārliešana samazina risku asinīm kļūt biezām,
bet asinsritei – lēnākai. Asins pārliešana veicina asinsriti un
ātrāku asins ķermenīšu nokļūšanu līdz sirdij. Turklāt, pēc
Pasaules veselības organizācijas datiem, pastāvīgie donori dzīvo
vidēji par pieciem gadiem ilgāk nekā pārējie.
Jau zināms, ka asins pārliešana
un asins produkti katru gadu glābj dzīvību un uzlabo dzīves
kvalitāti vairākiem miljoniem cilvēku. Pēc ziedošanas iegūtās
asins devas sadala divos komponentos: šūnās (eritrocītos un
trombocītos) un plazmā. Šādā veidā donors asins došanas reizē
palīdz vairākiem slimniekiem, savukārt dažkārt vairāki donori
palīdz vienam slimniekam. Piemēram, vairāku ievainojumu gadījumā
ir nepieciešami 20 līdz 25 donori, autoavārijā cietušajam – 10
līdz 20 donori, bet asins vēža gadījumā vai ik dienas pārlej
asinis no viena līdz trim donoriem, turklāt visā ārstēšanas
laikā bieži nepieciešami 200–250 donoru.
Ik mēnesi Latvijā asinis nodod
ap pieciem tūkstošiem cilvēku, bet par nederīgām atzīst vidēji
60 donoru ziedoto. Tās pārstrādā inaktivizācijas iekārtā, kas
neitralizē bioloģiskajā vidē esošos vīrusus vai citus riskus.
Pēc apstrādes asinis vizuāli atgādina kūdru, ir irdenas un
brūnas, kļūstot par sadzīves atkritumiem. Lai arī nederīgās
asinis tiek izmestas, plazma, piemēram, tiek nodota medikamentu
ražošanai.
Lai nerastos zemādas asins
izplūdumi vai iekaisumi, sterilais pārsējs jātur uz rokas vismaz
divas trīs stundas, turklāt to nedrīkst mērcēt, sasmērēt,
atslābināt vai savilkt. Ja rodas vajadzība pēc jauna pārsēja,
noteikti būtu jālieto tīra marles saite. Autobraucējiem aptuveni
divas stundas pēc asins nodošanas nav vēlams vadīt transporta
līdzekli. Somu vai citus smagumus nedrīkst nest uz konkrētās
rokas. Ir jāļauj organismam atkopties, jo pēc asins ziedošanas
tas būs noguris. Kārtīga atpūta būtu vēlama ne mazāk kā 15
minūtes.
Publicitātes foto
