Lemjot par Latvijas dalību ES, tikām informēti, ka tagad paveras milzīgs preču, pakalpojumu, kapitāla, kā arī darba tirgus.
Lemjot par Latvijas dalību ES, tikām informēti, ka tagad paveras milzīgs preču, pakalpojumu, kapitāla, kā arī darba tirgus. Gribēt strādāt, kur vairāk maksā, protams, varam, bet vai mūs tur gaida atplestām rokām?
Pirms jauno desmit ES dalībvalstu uzņemšanas “vecās” ES dalībvalstis, lai nosargātu savus darba tirgus no strādājošo pieplūduma, saskaņā ar pievienošanās līgumu bija tiesīgas piemērot pārejas periodus savu darba tirgu pilnīgai atvēršanai. Lielākā daļa valstu šo iespēju izmantoja. Iestāšanās līgumi gan neizslēdza jauno dalībvalstu analoģiskus soļus savu darba tirgus aizsardzībai. Ierobežojumi neattiecas uz Maltu un Kipru. Protams, noteikumi neattiecas arī uz nelegālajiem darba ņēmējiem, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Austrija
Piemēro divu gadu pārejas periodu (var pagarināt uz septiņiem gadiem), kura laikā pilsoņiem no jaunajām ES dalībvalstīm, kas vēlas strādāt šajā valstī, nepieciešama ierobežota darba atļauja, uz ko piesakās darba devēji. Tiklīdz darbinieks likumīgi nodarbināts vienu gadu, viņa brīvību pārvietoties darba tirgū apstiprinās Darba tirgus dienests. Ģimenes locekļi šādas tiesības saņems pēc 18 mēnešiem.
Beļģija
Piemēro divu gadu pārejas periodu (varbūt pagarinās līdz septiņiem gadiem). Algotā darba veikšanai nepieciešama darba atļauja. Paredzēti izņēmumi nodarbināto norīkojumu gadījumos, ar piebildi, ka pēc pirmās darba atļaujas ar termiņu vismaz uz vienu gadu nākamo darba atļauju izsniegšana ir atvieglota. Darba devējs iesniedz attiecīgai iestādei lūgumu par pilsoņa nodarbinātības atļaujas piešķiršanu. Taču tā tiek piešķirta tikai tad, ja nav iespējams atrast darba tirgū strādājošo, kas būtu spējīgs ieņemt šo darba vietu uz noteiktu termiņu.
Dānija
Pārejas noteikumi piemēroti divu gadu garumā (var pagarināt līdz septiņiem gadiem atkarībā no situācijas darba tirgū). Jauno ES dalībvalstu pilsoņiem var izsniegt darba un uzturēšanās atļaujas tikai tad, ja viņi tur atrod darbu uz pilnu slodzi, ko regulē kolektīvais darba līgums. Darbu nevar sākt, ja nav saņemta imigrācijas dienesta izsniegta uzturēšanās atļauja. Lai to iegūtu, darba meklētājam vajadzīgs darba piedāvājums vai arī ar darba devēju noslēgts darba līgums. Atļauja attiecas tikai uz to darbu, kura veikšanai tā izsniegta. Ja persona iegūst citu darbu, jālūdz jauna. Nodarbinātības periodam beidzoties, uzturēšanās atļauja tiek atņemta, turklāt tās izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz gadu. Darba meklētājam līdzi Dānijā var ierasties ģimenes locekļi, ja darba meklētājam ir apmešanās vieta, kas atbilst šīs valsts vispārējiem standartiem. No 2002. gada 1. jūlija Dānijā ir spēkā noteikumi, kas attiecas uz tām nodarbinātības jomām, kurās ir darbaspēka trūkums. Dānijā šādi darbu varot atrast dažos tehnisko nozaru sektoros, dabas zinātņu un tehnoloģisko zināšanu jomā, kā arī ārsti un medicīnas māsas.
Francija
Pārejas ierobežojumi attiecas uz darba ņēmējiem, sākot ar 1. maiju. No 1. maija brīvā pārvietošanās stājās spēkā attiecībā uz pētniekiem un studentiem (ja ir sociālā apdrošināšana un pietiekami līdzekļi), kā arī pakalpojumu sniedzējiem. Lai strādātu Francijā, obligāti jābūt uzturēšanās un darba atļaujai. Tās jāpieprasa darba devējam, kad darba ņēmējs atrodas ārpus valsts teritorijas. Darba atļaujas veids atkarīgs no darba līguma ilguma. Attiecībā uz pieņemšanu darbā iniciatīva pieder franču uzņēmumam.
Grieķija
Piemēro divu gadu pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm. Šajā laikā uz strādāt gribētājiem attiecas tas pats likums, kas uz trešo valstu pilsoņiem. Darba meklētāji no trešajām valstīm darba atļauju Grieķijā var iegūt, ja darba vakance atbilst viņu kvalifikācijai. Sākumā jāsaņem darba atļauja no Darba ministrijas vai citām atbilstošām iestādēm. Tā derīga uz noteiktu laika periodu un noteiktu amatu.
Itālija
Ierobežojumus nepiemēro attiecībā uz šādu dalībvalstu pilsoņiem: Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovēnija, Slovākija un Ungārija. Pašnodarbinātajiem nav nekādu ierobežojumu. Darba devējam jāiesniedz pieteikums vienā no Darba un sociālās politikas ministrijas birojiem. Izņēmumi attiecas tikai uz darba ņēmējiem, kas var pierādīt, ka bijuši likumīgi nodarbināti Itālijā nepārtraukti vienu gadu, kā arī uz tiem, uz kuriem neattiecas kvotu ierobežojumi (universitāšu profesori, pasniedzēji, pētnieki, tulkotāji, profesionālas medmāsas, kas nodarbinātas valsts vai privātās veselības aprūpes struktūrās, mākslinieki un izrāžu darbinieki). Visiem gan vispirms jāatrod darba devējs, kas pēc tam iesniegs pieteikumu par darba atļaujas saņemšanu.
Luksemburga
Saglabāta prasība, ka pārejas periodā (pagaidām uz diviem gadiem ar iespēju pagarināt līdz septiņiem gadiem) ES jauno dalībvalstu pilsoņiem jāiegūst darba atļauja. Par tās pieprasīšanu Darba un nodarbinātības ministrijā ir atbildīgs darba devējs. Atļaujas izdošanas kritērijus nosaka situācija darba tirgū, un atļaujas izsniegšanu vai atjaunošanu ārvalstniekam var arī atteikt. Jaunu dalībvalstu darba meklētājiem vispirms jāatrod darba devējs, kas tālāk rūpējas par darba atļaujas pieprasīšanu.
Nīderlande
Pirmajos divos gados darbiniekiem no jaunajām dalībvalstīm nepieciešama darba atļauja. Iespējams piemērot divas procedūras: pilna darba atļaujas piešķiršana (ietver pārbaudi, vai attiecīgo darbu nevar veikt Nīderlandes vai citu “veco” dalībvalstu darbinieki) vai arī daļai nodarbošanās veidu pastāvīgā darba atļaujas piešķiršanas procedūru nepiemēro. Šajā gadījumā darba atļauju darbiniekiem no jaunajām dalībvalstīm izdod divu nedēļu laikā, nepārbaudot, vai attiecīgo darbu varētu veikt Nīderlandes vai citu veco dalībvalstu darbinieki, ar noteikumu, ka darba līgums un darba apstākļi ir juridiski nevainojami. Darba atļauja nepieciešama arī darbiniekiem, kuru uzturēšanās laiks valstī nepārsniedz trīs mēnešus. Vispirms darba meklētājam jādodas uz Nīderlandes vēstniecību vai konsulātu savā valstī, lai iesniegtu pagaidu uzturēšanās atļaujas pieteikumu. Tas pēc ierašanās Nīderlandē jānomaina ar uzturēšanās atļauju, uz ko pieteikties var tikai pats darba meklētājs personīgi.
Polija
Nepiemēro nekādus ierobežojumus jauno ES dalībvalstu pilsoņu piekļuvei tās darba tirgum, taču spēkā ir vismaz divu gadu pārejas periods attiecībā uz darbaspēka kustības ierobežojumiem no “vecajām” ES dalībvalstīm. Likumā par nodarbinātības attīstību un bezdarba pretpasākumiem ir pat noteikta iespējamība piemērot ierobežojumus to valstu pilsoņu pieejamībai darba tirgum, kas ierobežo Polijas darbaspēka brīvo pārvietošanos.
Somija
Sākotnēji ievēros divu gadu pārejas periodu. Lai pilsonis no jaunajām dalībvalstīm varētu Somijā strādāt algotu darbu, lēmums jāpieņem nodarbinātības dienestam. Lēmuma pieņemšanas kritērijs ir tas, ka darba ņēmēju pieejamajam darbam pieņemamā termiņā nav iespējams nolīgt vietējā darba tirgū. No minētā lēmuma atbrīvoti darba ņēmēju ģimenes locekļi un personas, kas dodas uz Somiju kā pagaidu strādnieki saistībā ar pakalpojumu sniegšanu. Pieteikumu darba ņēmēja uzturēšanās atļaujai var iesniegt ārvalstu darba ņēmēji personiski vai darba devējs. Pieteikumu var iesniegt Somijas diplomātiskajā misijā, nodarbinātības dienestā vai vietējā policijas iecirknī šajā valstī.
Spānija
Brīvība veikt uzņēmējdarbību attieksies uz pašnodarbinātajām personām no jaunajām dalībvalstīm saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro “veco” dalībvalstu pilsoņiem, bet tiek ievērota pašreizējā situācija Spānijas darba tirgū. Bezdarba līmenis Spānijā joprojām ir visaugstākais starp “vecajām” ES valstīm, tādēļ ieviests divu gadu pārejas periods attiecībā uz darba ņēmēju brīvu pārvietošanos no jaunajām dalībvalstīm. Lai likumīgi strādātu Spānijā, vajadzīga darba atļauja (balstās uz darba piedāvājumu, ko iesniedz darba devējs), kā arī uzturēšanās atļauja. Darba atļauju var saņemt arī darba ņēmējs, kas iziet apmācību jaunajās dalībvalstīs un ietilpst īpašā vecuma grupā, ļaujot tiem uzlabot savas prasmes Spānijas uzņēmumos.
Vācija
Divu gadu laikā pēc pievienošanās jauno dalībvalstu pilsoņi varēs baudīt gan nodarbināto pārvietošanās brīvību, gan brīvību piedāvāt pārrobežu pakalpojumus. Pēdējais gan izvirza noteikumu, ka nodarbināto pārvietošanās brīvība tiek pilnībā atlikta. Jauno dalībvalstu pilsoņi drīkst strādāt, tikai pamatojoties uz valsts noteiktajiem pasākumiem vai divpusējiem līgumiem, un darba atļauja ir nepieciešama vienmēr. Tā tiek izsniegta izņēmuma kārtā atbilstoši noteikumiem, kas nosaka izņēmumus nodarbinātības aizliegumam, ja darba tirgus pārskatīšana norāda, ka nav pieejams neviens darba meklētājs, kas izmantotu savas priekšrocības (vācieši). Kad darba meklētājs ir atradis darba devēju, kas vēlas viņu nodarbināt, jādodas uz Federālo nodarbinātības aģentūru tajā rajonā, kurā atrodas darba devējs, lai pieteiktos darba atļaujas saņemšanai.
Ungārija
Nepiemēro ierobežojumus attiecībā uz jauno ES dalībvalstu pilsoņu piekļuvi tās darba tirgum. Tomēr darba devējam jāziņo par ārvalstu pilsoņa nodarbināšanu un darba ņēmēja tuvāko radinieku, vēlākais, pirmajā darba dienā. Tas izpildāms, izmantojot attiecīgo reģistrācijas veidlapu kompetentajā darbavietas reģiona nodarbinātības birojā. Interesanti, ka līdzīgi kā Polijā Ungārijā tiek piemēroti pārejas ierobežojumi attiecībā uz “veco” ES dalībvalstu pilsoņu piekļuvi tās darba tirgum uz diviem gadiem ar iespēju pagarināt šo termiņu līdz septiņiem gadiem. Saskaņā ar likumu veco dalībvalstu pilsoņiem nepieciešama darba atļauja.
Portugāle
Attiecībā uz jauno dalībvalstu darbiniekiem divus gadus turpinās piemērot shēmu, kas pašlaik regulē trešo valstu darbinieku piekļuvi vietējam darba tirgum. Pašlaik izskata iespēju noslēgt divpusējas vienošanās ar atsevišķām valstīm, kas paudušas interesi. Pārejas periodā jauno dalībvalstu pilsoņiem būs nepieciešama darba atļauja, kas izsniegta Portugāles vēstniecībā strādāt gribētāja valstī, uzrādot jau derīgu darba līgumu, kuru apstiprina Portugāles galvenajā darba inspekcijā un kuram jābūt atzītam nodarbinātības un profesionālās apmācības institūtā attiecībā uz darba piedāvājuma atbilstību izstrādātajām kvotām kopā ar darbinieka iebraukšanas atļauju (izsniedz Ārvalstnieku un robežu departamentā). Portugāļu uzņēmumiem atļauts nodarbināt ārvalstu darbinieku tikai noteiktās profesijās. Darba meklētājam Portugālē jāatrod darba devējs, kas izsludina darba piedāvājumu, kurš atbilst pieejamajām kvotām.
Latvija, Kipra, Lielbritānija, Īrija, Igaunija, Lietuva, Malta, Slovākija, Slovēnija, Zviedrija un Čehija nepiemēro ierobežojumus ES dalībvalstu pilsoņu piekļuvei tās darba tirgum.
