Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātes mācībspēki A.Benets un K.Kolinss, sākot ar 1988. g., desmit gadu laikā par pašnāvībām veiktā pētījumā secinājuši, ka to cilvēku skaits, kas no dzīves šķiras «pēc pašu iniciatīvas», aug gados vecāku ļaužu vidū.
Dienvidkarolīnas Medicīnas universitātes mācībspēki Alans Benets un Kims Kolinss, sākot ar 1988. gadu, desmit gadu laikā par pašnāvībām veiktā pētījumā secinājuši, ka to cilvēku skaits, kas no dzīves šķiras «pēc pašu iniciatīvas», aug tieši gados vecāku ļaužu (virs 65 gadiem) vidū. Desmit gadu laikā konstatēti 78 šādi gadījumi (netiek gan precizēts, cik lielā apvidū), un pārsvarā sev galu padarījuši baltas ādas krāsas vīriešu dzimuma pārstāvji.
Mediķi uzskata, tas notiek tādēļ, ka, sasniedzot noteiktu vecumu, šai cilvēku grupai kļūst grūti vai neiespējami sevi aprūpēt un tā nevēlas nevienam būt par nastu. Liela nozīme bijusi arī slimību vēsturei – upuriem uzstādītas dažādas diagnozes (vēzis, kaulu slimības, debilitāte u.c.).
Astoņos gadījumos no desmit rēķinu noslēgšanā ar dzīvi izmantotas pistoles, iešaujot galvā, krūtīs vai vēderā.
Nav smādēti arī tādi nonāvēšanās veidi kā medikamentu pārdozēšana, kāršanās un slīcināšanās.
Pirms dažiem gadu desmitiem ziemeļu valstīs tika novērota tendence, ka pašnāvību skaits palielinājās tieši vasaras mēnešos, bet Dienvidkarolīnā veiktais pētījums liecina, ka šīs pašeksekūcijas veiktas vienmērīgi visu gadu.
