Par pagalmu dzīvi var teikt: «O tempora! O mores!» (Kādi laiki! Kādi tikumi! – latīņu valodā).
Par pagalmu dzīvi var teikt: “O tempora! O mores!” (Kādi laiki! Kādi tikumi! – latīņu valodā). Agrāk kundzītes pulcējās uz soliņiem, apsprieda jaunāko iz kaimiņu privātās dzīves, bet bērni draudzīgi spēlēja “kaļimbamba, nāc spēkoties!”. Tagad soliņus lūdz nelikt, lai pusaudži pie logiem netrokšņo, bet bērni ātri jūtas pieauguši.
Viņus interesē Britnija Spīrsa peldkostīmā, “Talantu fabrika” utt. Pirmo klašu skolēniem vienam par otru ir labāks mobilais tālrunis. Tomēr nevar apgalvot, ka pagalmu dzīve apstājusies.
Bērniem lieliska izdoma
Ir sākušās skolēnu brīvdienas, un “Ziņas” devās nelielā braucienā apskatīt, kas notiek Jelgavas daudzdzīvokļu namu pagalmos. Secinājums – lai arī vairumā tajos nav rotaļu laukumu ar pievilcīgām šūpolēm, slidkalniņiem un citām aizraujošām atrakcijām, bērni vēl joprojām atraktīvi spēj izdomāt, ko darīt ārā. Kāda nama pagalmā Māras ielā otrās, ceturtās un piektās klases skolnieces Tatjana, Liāna un Alise “lēca gumijas”. Šī vecā labā izklaide droši vien daudziem atsauc atmiņā bērnību. Meitenes nesūdzējās par garlaicību pagalmā. Citkārt viņas spēlējot tautas bumbu un vēl dažādas spēles. Stieņus pagalmā gan izmanto tikai tad, kad galīgi nav ko darīt. Viņas priecājas, ka pagalms ir sakopts, tīrs, taču nenoliedz: šūpoles un citas atrakcijas – tas gan būtu jauki.
Arī Emīls un Jānis teic, ka ārā ir ko darīt. Viņiem tīkamākās ir sporta spēles, tālab pusaudži neslēpa vēlmi savā pagalmā redzēt basketbola grozus un laukumu. Vēl puiši gribētu, lai daudzdzīvokļu namu sētās būtu apgaismojums.
Mazākajiem bērniem aizvien patīk “cept kūkas” smilšu kastē, bet lielākie vecākiem prasa velosipēdu un skrituļslidas. Pagalma bērniem patīk ārā aktīvi atpūsties, taču jau krietni modernāk, nekā tas bija kādreiz, spēlējot “kaļimbamba, nāc spēkoties!”
Rotaļu laukumi – ideju līmenī
Pagalmu veterāni soliņi daudzviet vēl ir. Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja Natālija Vasiļjeva stāsta, ka tie regulāri tiek uzstādīti, taču to kvalitāte atkarīga no tā, kā iedzīvotāji tos ekspluatē. Dažviet sēdvietas kalpo vairākus gadus, bet citur jāatjauno pat trīs reizes gadā.
Katru gadu mazāko bērnu priekiem smilšu kastēs tiek atvestas smiltis. Taču, runājot par rotaļu laukumiem, situācija vēl joprojām ir bēdīga. “Daži vecāki izteikuši vēlmi, lai pagalmā tiktu izveidots rotaļu laukums bērniem, bet tas pagaidām ir tikai ideju līmenī,” klāsta N.Vasiļjeva. Savukārt pagalmā izveidot sporta laukumu gan neviens nav lūdzis. Tas arī nebūtu tik vienkārši, jo, pirms ierīkot sporta vai rotaļu laukumu, ir jābūt saskaņotam projektam, jādomā par finanšu resursiem. Tiesa, Čakstes bulvāra 9., 11., 13. un Uzvaras ielas 2., 4. un 6. mājas iemītniekiem ir veicies. Viņu pagalmos jau sen ierīkoti basketbola laukumi. Tos plānots atjaunot, sakārtot.
Arī apgaismojums daudzos pagalmos šogad tiks sakārtots. NĪP inženieris elektriķis Viktors Ivanovs norāda, ka atsevišķi pagalmi jau tagad diennakts tumšajās stundās ir apgaismoti, taču elektrības tīkli ir novecojuši, tāpēc jāremontē. Tas tikšot darīts jau šovasar, darbus plānots pabeigt septembrī.
Lāpa bedres, paplašina brauktuves
Bērniem trūkst rotaļu laukumu, bet automobiļu īpašnieki aizvien vairāk izmanto pagalmu brauktuves. Vietumis ikdienišķais ceļš mājup bedru dēļ ir nevis maigi līgans, bet gan asi krokains. Tās ir autovadītāju galvassāpes, jo neba automašīna no gaisa nokritusi, tā nopelnīta pašu spēkiem, sūri grūti strādājot. Kāpēc Jelgavas lielajos un arī pagalmu celiņos braucamais pret saimnieku gribu jāsalauž?
NĪP vajadzīgi pāris gadi, lai kaut nedaudz sakārtotu bedrainās pagalmu brauktuves. Atgādinām, ka to remontdarbi ilga visu pagājušo vasaru un ar 1. jūniju turpinās arī šogad. Pagaidām NĪP saskaņojis 13 tāmes ar māju vecākajiem. Bedrīšu remonts vispirms notiek Mātera ielas 22. nama pagalma brauktuvēs. Vēlāk paredzēts salabot Vīgriežu, Dambja ielas, pilsētas centra namu, Satiksmes, Atmodas ielas un citu pagalmu brauktuves. Galvenokārt notiks tā saucamā bedrīšu lāpīšana, taču dažviet tiks realizēti ziemā izstrādātie projekti, lai paplašinātu pagalmos braucamo daļu. Tie jau ir nopietnāki darbi, ko masveidā vienas sezonas laikā nevar pagūt. Pērn, piemēram, pēc projekta remontēti pagalmu ceļi Uzvaras ielā 11, Lielajā ielā 13 un Pasta ielā 24. Šogad lielie darbi notiks Blaumaņa ielā 10, bet nākamgad – Asteru un Māras ielā.
Šogad pagalmu brauktuvju remontdarbu sezona ilgs līdz 15. oktobrim. Par tiem tiek maksāts no namu uzkrātajiem līdzekļiem.
Atkritumiem piekļūt nav viegli
Pagalmos jāiebrauc ne vien vieglajām, bet arī smagajām automašīnām. Te jānopūšas sadzīves atkritumu savācējiem. Daudzos pagalmos ar lielajām mašīnām viņi brauc teju vai katru dienu, tādēļ bedres pagalmos pazīst kā raibus suņus. Izveidojusies nelāga situācija, jo atkritumu savācējiem jāpiekļūst konteineriem, “jākratās” pa bedrainajiem celiņiem, bieži vien jārībinās pie pašiem iedzīvotāju logiem. Savukārt namu iemītnieki nereti izsaka pretenzijas, jo smagie transportlīdzekļi brauktuves izdangājot vēl vairāk. Kāds var būt atrisinājums? SIA “Kulk” atkritumu saimniecības nozares vadītājs Alvils Grīnfelds iesaka slēgt atkritumu vadus, kas stiepjas kāpņu telpās no augšējā līdz pirmajam stāvam. To dēļ atkritumu savācējiem darāms dubults darbs, turklāt pie pašiem māju logiem. Proti, kamēr viena automašīna piebrauc izņemt gružus no līdzās kāpņu telpām izvietotajiem konteineriem, otra iztukšo kopējos konteinerus. Tā kaut nedaudz varētu samazināt iebraukšanu vairākos pagalmos. N.Vasiļjeva gan piebilst, ka daudzviet atkritumu vadus nevar slēgt, jo namu projektā nav iekļauts laukums atkritumu konteineru novietošanai. Tā esot, piemēram, Meiju ceļā un RAF dzīvojamā masīvā.
A.Grīnfelds min namīpašnieku sadrumstalotību kopējas daudzdzīvokļu mājas pagalmā. Arī tas apgrūtina atkritumu savākšanu, jo katrs apsaimniekotājs izvietojis atsevišķu konteineru.
A.Grīnfelds tomēr uzskata, ka pagalmi kļūs sakoptāki un pievilcīgāki.
