Līdz 1996. gada maijam trīs Bauskas ielas daudzdzīvokļu mājas atradās 5. Jelgavas robežsardzes bataljona apsaimniekošanā, bet tad starp Aizsardzības ministriju un Elejas pašvaldību tika noslēgts līgums par namu nodošanu pagastam.
Līdz 1996. gada maijam trīs Bauskas ielas daudzdzīvokļu mājas atradās 5. Jelgavas robežsardzes bataljona apsaimniekošanā, bet tad starp Aizsardzības ministriju un Elejas pašvaldību tika noslēgts līgums par namu nodošanu pagastam.
Nododamā dzīvojamā fonda objekti (trīs ēkas kopā ar 126 dzīvokļiem) jau 1996. gadā bija tikai apmierinošā kārtībā, arī divu saimniecības ēku un divu sūkņu staciju stāvoklis bija apmierinošs, bet apkalpojošie inženiertehniskie tīkli un katlu māja raksturoti kā neapmierinošā kārtībā esoši. No tā arī izriet fakts, ka jau 1997. gada janvārī šiem namiem tika atslēgta centrālā apkure. Tā paša gada 14. aprīlī viena un 18. septembrī divas pārējās Bauskas ielas mājas tika nodotas privatizācijai. Pagasta Dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Ruta Andrejeva stāsta, ka ap 50 procentu dzīvokļu nu jau ir privatizēti: «Liela daļa no īrniekiem paši vairs tos neizmantoja, jo bija atraduši labāku darbu pilsētās, tāpēc arī ar mākleru palīdzību centās tos pārdot. Protams, mums nav precīzas informācijas par to, cik dzīvokļu īsti ir pārdots, – rīdzinieki te atbrauc, padzīvo, citi aizbrauc, tā arī nemaz te nepierakstījušies, dzīvokļi paliek mākleru īpašums. Mūsu neoficiālā informācija liecina, ka Elejā varētu būt ap 40 šādu mazturīgo Rīgas iebraucēju.»
Kāpēc tieši Bauskas iela? Tāpēc, ka sākotnēji šie dzīvokļi var šķist pievilcīgi ar savu nelielo samaksu – vienas līdz divu istabu dzīvoklis mēnesī maksā ap pieci lati. Tomēr bijušie īrnieki tos ir krietni nolaiduši, bet rīdzinieki, kas te nāk un mainās, tos vēl vairāk izdemolē. Vēlāk jaunie īrnieki (īpašnieki) apjauš, ka trūkumu ir ļoti daudz.
Pašvaldības vadītāja Indra Buse skaidro, ka bieži vien Rīgas mākleri nākamajiem Elejas iedzīvotājiem deva nepamatotus solījumus: «Viņiem tiek slēpts dzīvokļu patiesais stāvoklis, solīts pat darbs Elejā. Kāds absurds! Kur tad Elejā var atrast darbu Rīgas iebraucējs, ja pat vietējie meklē labākas iespējas Jelgavā un Rīgā. Cilvēki šeit nokļūst, bet ko tālāk – darba nav, ienākumu nav, iztikt nevar, atkal sāk krāties parādi.»
Pašvaldības uzņēmuma «Komunāldienests» direktors Gundars Klauseks stāsta, ka sākotnēji mākleri nomaksā dzīvokļa parādu tiem elejniekiem, kas vēlas savu dzīvokli pārdot: «Tā viņi par pārsimts latiem iegūst dzīvokli Elejā, ko var piedāvāt rīdziniekiem, kuru mitekļi ir vairākus tūkstošus vērti. No tā peļņu gūst mākleris, bet, līdzko ienāk jaunais Rīgas dzīvokļa īpašnieks, tā parādi turpina krāties un arī sūdzību skaits aug. Jāsaprot, ka mūsdienās viss maksā. Patlaban mūsu uzņēmums tikai apsaimnieko privatizētos dzīvokļus, par ko iekasējam deviņus santīmus par kvadrātmetru, taču, ja pat šo niecīgo summu nevar samaksāt, tad nevar arī prasīt, lai mēs nodrošinātu nevainojamus pakalpojumus. Jau pārņemot šos objektus, to stāvoklis bija kritisks, un gadu gaitā bez pietiekamiem līdzekļiem viss tikai pasliktinās. Protams, pastāv jau arī alternatīva – dzīvokļi privatizēti, un īpašnieki paši var veidot savas apsaimniekošanas sabiedrības, bet pagaidām gan nav dzirdēts, ka Bauskas ielas namu dzīvokļu saimnieki būtu šādu vēlmi izteikuši – vieglāk jau ir zākāt citu, nekā rīkoties pašam.»
Rīgā mazturīgajiem īrniekiem ir plašāka sociālā palīdzība, nekā to spēj sniegt Elejas pagasts. Indra Buse stāsta, ka tas ir ļoti nopietns jauno īrnieku sašutuma pamats: «Viņi ir pieraduši no pašvaldības saņemt pamatīgu palīdzību gan komunālajiem maksājumiem, gan iztikai. Reiz pat kāds šāds ienācējs mums jautāja pēc pārtikas taloniem. Iespējams, ka Rīgā tādi tiek piešķirti, bet mūsu budžets nav tik liels, lai varētu to atļauties.»
Pagasta «Veselības un sociālā aprūpes centra» direktore Mārīte Cimmermane noliedz, ka pašvaldībā pabalsti tiktu piešķirti pēc personīgām simpātijām, kā dažkārt dzirdēts sūdzībās: «Mums ir pieņemts sociālais nolikums, kas nosaka pabalstu izmaksas, un visiem šīs iespējas ir vienādas. Piemēram, lai saņemtu 20 latu pabalstu gadā komunālajiem maksājumiem, iedzīvotājam jāiesniedz iztikas deklarācija. Regulāri šādas ģimenes apmeklējam, izzinām viņu finansu stāvokli un komitejā arī izlemjam par pabalsta piešķiršanu – visiem šī procedūra ir vienāda. Eleja nav liela pašvaldība, un mēs cenšamies viens otru labi iepazīt. Bet cilvēki mēdz būt arī ļoti nepateicīgi – kādai šādai īrniecei no Rīgas saslima vīrs, viņš tika ievietots mūsu slimnīcā, kur arī mira, bet sieva aizbrauca uz Rīgu un nelikās pat ne zinis. Mums vajadzēja viņu apbedīt, bet sieva tā arī pazuda bez pēdām.»
Indra Buse skaidro, ka, neraugoties uz šo cilvēku neapskaužamo finansiālo stāvokli, reti kurš cenšas to uzlabot: «Lai arī bez darba, pagaidām nav bijis neviena gadījuma, kad kāds no viņiem nāktu uz pagastu darbu meklēt – viņiem vajag tikai sociālo palīdzību. Mēs regulāri nodrošinām ar darbu vairākus bezdarbniekus, bet jaunienācēji par to neizrāda interesi, jo nevēlas strādāt par pāris latiem dienā. Tā nu viņi te migrē, meklē eksistences iespējas, un, šķiet, tuvākajā laikā arī nekas nemainīsies, jo vēl ir pietiekami daudz dzīvokļu, kuri privatizēti un kurus drīzumā saimnieki grasās pārdot ar mākleru palīdzību.»
Tā nu Elejā, Bauskas ielas namos un vēl dažviet citos pagastos mūsu rajonā ir līdzīgas situācijas – vieni pārdod, otri nopērk, kaimiņi mainās bieži, un neapmierināti ir kā vieni, tā otri. Kuram taisnība, kurš vainīgs, kurš cietējs, to ir ļoti grūti secināt, jo taisnība jau nevar būt tikai viena – rīdzinieki, mākleru apkrāpti, bez iztikas līdzekļiem, spožu nākotni nesaskata un grimst arvien dziļāk, bet vietējie – pašvaldība un elejnieki – nespēj pierast pie jaunajiem kaimiņiem.
***
Elejas dzīvojamais fonds
Dzīvokļi – 600
Privatizēti – vairāk nekā 50 procentu
Apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums «Komunāldienests», vienīgi Roberta Pelšes ielas 5. nama iedzīvotāji izveidojuši savu apsaimniekošanas sabiedrību
Īres maksa pašvaldības dzīvokļiem – 10 santīmu par kvadrātmetru
Apsaimniekošanas maksa – 9 santīmi par kvadrātmetru
Iedzīvotāju parāds Bauskas ielas trīs namos – kopš 1996. gada iekrāts 13 053 latu, patstāvīgi maksā tikai 26 procenti iedzīvotāju
Dzīvokļu cenas Elejā – no 500 līdz 1000 latiem
