Vēlēšanu komisijā darbojos jau kopš komjaunatnes dienām. Padomju laikos vietējā vara gan neko būtisku neizšķīra, tomēr dažas lietas bija pamācošas. Tagad par deputātu katrs var izvirzīt sevi pats.
Vēlēšanu komisijā darbojos jau kopš komjaunatnes dienām. Padomju laikos vietējā vara gan neko būtisku neizšķīra, tomēr dažas lietas bija pamācošas. Tagad par deputātu katrs var izvirzīt sevi pats. Kā Repše – savāc nepieciešamos parakstus, lūdz, lai atbalstītāji samet naudu, un iet. Tolaik deputātus virzīja darba kolektīva kopsapulce, par tautas priekšstāvjiem kļuva vienīgi labākie. Arī vēlētāju sarakstus veidojām paši uz vietas. Tagad tie, pamatojoties uz pilsoņu reģistru, nāk no Rīgas. Jau Eiroparlamenta vēlēšanās sarakstos atklājām kļūdas un pārpratumus, ko lūdzām novērst, taču tas līdz šīm vēlēšanām netika izdarīts.
No padomju laikiem mantots tas, ka mūsu pagasts bija sadalīts divos galos – bijušā Kalnciema kolhoza teritorija, Tīreļu ciems un agrākā Leona Paegles kolhoza teritorija, Valgundes centrs. Pret mūsu gribu kolhozi tika apvienoti. Pagasta Padomes vēlēšanās to juta vēl ilgi. Pozitīva ir šā gada tendence sarakstus veidot, apvienojot Tīreļu un Valgundes centra galu. Jaunie pagastu uztver kā vienotu veselumu. Interesanti, ka, nākot jaunajai paaudzei, vienā otrā gadījumā deputātu kandidātu uzvārdi nemainās. Tas nozīmē, ka vēlēšanās kaut ko paveikt sava pagasta labā pārmantojas.
31. janvārī, kad beigsim darbu, sūtīsim sarakstus (pagaidām iesniegti divi, jāšaubās, ka vēl kāds būs sadūšojies) uz Totalitārisma seku dokumentēšanas un Iekšlietu ministrijas informācijas centru. Līdz šim problēmu tur nav bijis. Pagastā jau zina, kuram kāda pagātne.
Gribas jaunajai pagasta varai vēlēt, lai rodas idejas, projekti un pie mums attīstītos kāda ražotne. Citādi kļūstam par Rīgā vai Jelgavā nodarbināto guļamvagonu. Daudzi, kas paliek uz vietas, ieslīgst depresijā, nodzeras. To vērot ir ļoti sāpīgi. Man darbs savā pagastā ir. Kopš 1974. gada strādāju Kalnciema vidusskolā, tagad esmu lietvede. Jaunieši uz skolu nāk saulaini un smaidīgi, vietējās problēmas tik saasināti neuztver. Pamācās, apsēžas pie datora un “pačato”. Jūtu, ka attaisnojies pagasta Padomes lēmums par informācijas, kultūras un sporta centra “Avoti” izveidi Valgundes centrā. To apmeklē daudzi, pievakarēs ir ar ko nodarboties.
